zaļš, protams, apzinātais, tas jēli dzeltenais - neapzinātais. bet man šķiet, pirmkārt, fakts, ka man sūrst acis un neesmu ļoti fokusēta varētu būt ietekmējošs aspekts, plus, es teju visu laiku vārdu "pats" mēģināju ieklasificēt pie citiem, un man bija problēmas atcerēties, ko viņi tur ir ieklasificējuši kā labvēlību vai atvērtību jaunai pieredzei. man, piemēram, "atvērts" visciešākajā veidā saistās ar labvēlību, bet tām čiksām, kas testu taisījušas - ne. un "sabiedrisks" man arī saistās ar atvērtību jaunai pieredzei, kamõn, socializēšanās ar cilvēkiem taču vistiešākajā veidā ir jauna pieredze! bet viņām - nē. tā ka es bieži kļūdījos. un arī skalas testi - wtf, es sevi galīgi nevērtēju kā emocionāli stabilu (kā viņas apgalvo, ka apzināti vērtēju gan), es nezinu, no kādām atbildēm tas tika izrauts. visādi citādi, tā varētu būt, ka patiesībā es esmu riebīgāka, nekā gribētu iztēloties, ka esmu, un mazāk atvērta pieredzēm. īpaši ekstraverta jau es vispār nejūtos :D tas apzinīgums gan mani mulsina, lai gan iespējams, ka tas tāpēc, ka viņas pie tā klasificē arī "atbildīgs", ko es, savukārt, uztveru vairāk par tādu sociālu īpašību, labvēlīguma izpausmi, līdz ar to tur man arī bija daudz kļūdu. bet prieks par emocionālā stāvokļa pašvērtējumu -



es tātad esmu pat priecīgāka, nekā domāju :D
lai gan savādi atkal, kāpēc mans "apzinātais" vērtējums ir tik zems, tikai pusi uz pusi pozitīvās un negatīvās emõcijas. kgan, tas jau ir tāds perfekts līdzsvars, principā :D

betnujā. kopumā esmu mazliet skeptiska par šīm lietām tāpēc, ka nav vienošanās par vārdu izpratni un klasifikāciju. man, piemēram, neliekas, ka vārds "zelts" automātiski klasificētos pie kaut kā patīkama, un, vēl jo vairāk, "nāve" pie kaut kā nepatīkama. un skalu testos man nekad nepatīk izvēlēties ekstrēmās vērtības (e.g. ĻOTI piekrītu vai ĻOTI nepiekrītu), tā ka es dzīvojos ap to vidus līniju. un visas šīs lietas taču ir tik relatīvas, kas vienam ir "ballīte" tas citam - vienkārša pasēdēšana mājās, kas vienam liekas panika, otram tikai liega nervozitāte, utt. valoda ir viltīga, es zinu.

tikko sameloju tētim, ka esmu jau aizsūtījusi visu melnrakstu ):

jo jau vakar viņš tā aizdomīgi man prasīja visādas detaļas par dedlainiem etc, ko man negribējās atklāt, tāpēc es ļāvu viņam pašam izdomāt, kad tas viss ir, neko ne tieši apstiprinot, ne noliedzot, un teicu, ka man vajadzēs vēl kādas trīs, četras stundas līdz tādam puslīdz pabeigumam, kas, protams, izrādījās pavisam citādi

nu, ko, tagad patiesībā tad jācer, ka mamma negribēs šodien nekādu ģimenisku izgājienu, lai es varu tagad mierīgi pabeigt lasīt harta un negrī "impēriju" un kārtīgi sasaistīt to ar fukõ un pārējiem draugiem

bet, ja gribēs, man nebūs attaisnojuma neiet, un tad...ai, vai nav vienalga.