cukursēne
20 April 2012 @ 07:01 am
mieriņš  
nu, miegs palīdzēja, nejūtos vairs dusmīga nemaz, tikai, protams, skatskat, par spīti visiem labajiem ļaudīm es tajā nakts vidū pamodos, paskatījos apkārt, secināju, ka ārā līst lietus tik ļoti iemidzinoši un mana galva ir mākonu pilna, nē, patiesībā šīs is post factum racionalizācijas, es neko nedomāju, es vienkārši aizgāju atpakaļ gulēt. bet tagad es jūtos patiešām diezgan labi. šodiena taču arī ir diena. gan jau.

guļot toties redzēju visādus sapņus, bet vienu iespaidīgāku par visiem - biju kopā ar bariņu draugu, kaut kur dzīvojāmies ārpus mājas, viņi nolēma iet uz veikalu vai kur, un man negribējās, tāpēc es paliku gulēt uz soliņa, jo biju nogurusi. gulēju uz soliņa, kamēr draugi atnāca atpakaļ, tā pusmiegā caur pievērtām acīm ieraudzīju, ka uz blakusesošās mājas jumta kāds stāv, un ar tādu mazliet joka pieskaņu noņurdēju, ka šis laikam grasās lekt. neviens mani nedzirdēja, bet tad paši draugi savā starpā sāka sasaukties kaut ko kā - viņš taisās lēkt? viņš tiešām taisās lekt! un tad tas cilvēks noleca no mājas jumta. nez kāpēc bija baigais trieciens, visapkārt sabira saplēsti stikli un asinis izšļakstījās ļoti plašā lokā, un man bija tāda sajūta, it kā man būtu izsisti zobi, un es slienājos un spļāvu asinis. tad mēs zvanījām policijai, un viņi mums uzdeva jautājumus, atceros, ka es kaut ko pajokoju caur asarām, un policists smējās - žēl, ka neatceros, tieši ko es teicu. un tad es pagriežos un redzu, ka uz blakus mājas ARĪ stāv viens un nolec, bet viņš nenositas, viņš levitē. es kliedzu, lai piesaistītu draugu uzmanību un nevaru saprast, vai tā ir kkāda sekta vai arī tas ir tas pats cilvēks, tikai kaut kā pagriezis laiku atpakaļ un mēgina vēlreiz. es mēģināju nofilmēt ar telefonu to, kā viņš levitē, bet nespēju tikt uz filmēšanas režīmu, un puisis aizlevitēja prom. pēc tam nākamais, ko atceros, esmu mājās un tiek gatavotas maizītes, prasu viņiem, kā es šeit nonācu, un draugi saka, ka mamma vienkārši paņēma manu datoru.
Tags:
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 01:49 pm
kabinets  
kāds prieks, ka ieva savulaik ierādīja man lietuviešu literatūras lasītavu vai kā nu šis saucas, sajūta te sēžot ir tāda, it kā man būtu pašai savs ofiss, ļoti uzdzen tādu produktīvu un akadēmiski intelektuālu noskaņu. jā.
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 01:52 pm
vasarsvētki  
tikko man bija apmēram šāds moments -
surprise

man piezvanīja vecā ansambļa vadītāja un piedāvāja maija beigās koncertu - ok, tas būtu viss kā nākas, tad es ņemu savu gudro tālruni un eju kalendārā, lai šo datumu atzīmētu, uzspiežu uz izvēlētās dienas, bet tur

zem uzraksta All-day events
violeta atzīme 'Vasarsvētki'

es biju ļoti, ļoti pārsteigta, lai neteiktu vairāk. man likās, ka notikumus tikai es pati varu kalendārā ieviest - acīmredzot, šāds pieņēmums ir kļūdains.

nu. tagad es zināšu, kad ir vasarsvētki. man līdz šim likās, tie ir kaut kādi limited to christianity. es ceru, ka mans tots vienkārši izrādās ar plašām zināšanām nevis (gasp!) slepeni ir kristietis. imagine that, es un telefōns-kristietis.
plus, man likās, ka vasarsvētki ir vasarā, nevis pavasarī.
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 05:04 pm
diagnostics  
BIDS, or Body Image Distortion Syndrome
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 05:26 pm
es gribētu šitādu gultu  
gulta
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 09:15 pm
priekšstati  
[9:14:01 PM] Evelīna: Man kkā bija radies tāds iespaids, ka tu nelieto alkoholu
[9:14:05 PM] Evelīna: īstenībā ;D
[9:15:28 PM] Evelīna: man tā vnk likās. varbūt tā tava zaļā krāsa lika man domāt, ka tu esi tāds dabas bērns un eko cilvēks, kas priecājas par visu tāpat vien un ir pietiekami atbrīvots bez nekā cita :) vēl man likās, ka tu neēd gaļu, (es laikam to prasīju kkādā sakarā)
 
 
cukursēne
20 April 2012 @ 10:32 pm
skolā līdz pusdesmitiem  
es nosēdēju fakultātē tik ilgi, ka ārdurvis jau bija aizslēgtas un man sanāca mazliet parunāties ar naktssardzi. viņa tur strādā jau 13 gadus, visbiedējošākais esot ceturtais stāvs, tur čīkstot griesti, bet otrā stāva gaitenī pa labi liekoties, ka kāds seko, jo tāda akustika.