kaut es varētu tagad uz kādu laiku apturēt laiku, sakartot domas un darbus, nomierināties, izdomāt, kā viss ir

man gribas raudāt

visu nakti mani kāds vajāja un spīdzināja, te pašas mamma, te kaut kādi sveši aziātiska pasakata ļaudis, saslēguši mani ķēdēs, kuri sodīja par visu, ieskaitot nepietiekami ātri apēstu ēdienu vai pārāk ātri apēstu ēdienu

es mēģināju bēgt, es mēģināju cīnīties, es dūru viņiem ārā acis ar dakšiņu, es kaila bēgu pa ielām un slēpos krūmos, bet viss velti, viss, viss velti

man bail, ka, pat ja es uzrakstīšu puslīdz prātīgu bakalaura darbu, es būšu nesekmīga tajā "bakalaura darba seminārs" priekšmetā

bet no raudāšanas nebūtu nekādas jēgas, vajag saņemties, vajag izdarīt visu atlikušo tā, kā ir pareizi, vajag izdzīvot