šodiena ir reizē neticamu panākumu un izgāšanos piepildīta.
pirmkārt, acīmredzot sapnis par virtuļiem bija pravietisks, un nākot mājās no pasta es ieraudzīju, ka vietējā kiōsku apkopojumā, ko mana mamma sauc par "tirdziņu" ir atvērts virtuļu iestādījums. tā kā bija meteņi, un muktupāvels jau pirmdienas lekcijā bija pastāstījis, ka tā tradicionāli ir pēdējā pierīšanās diena pirms gavēņa, es nopirku mums ar brāli veselu kaudzi virtuļu -
un mēs kā cienījami latviešu tradīciju kopēji tā arī darījām - rijām kā cūkas, haha.
kad es ar to virtuļu kasti rokās gāju uz vecāku dzīvokli, es jutu to sajūtu, kāda bija sapnī, skrienot ar to zaļo virtuli un smejoties, es jutos tik priecīga un brīva, un droši vien tāpēc piekritu skatīties dostojevska idiōtu 10 sērijās.
tā arī dienas lielākā izgāšanās, jo to laiku būtu vajadzējis veltīt, gatavojoties rītdienas bakalaura darba semināram. piecas stundas laika pagāja tajā seriālā. bet vispār jau skaisti un kulturāli.
viens panākums, savukārt, bija sagatavošanās folklōras semināram, sēžot LNB centrālajā ēkā krišbarōna ielā, es pa stundu sagatavoju izcilu prezentāciju, kurā bija aptverti pilnīgi visi jautājumi, ko muktupāvels bija devis norādēs, un pēc prezentācijas viņš tā patiesīgi teica "paldies, man viss palika skaidrs."
un vēl viena izgāšanās bija, kad, diegojot zobus, man tik ļoti sāka asiņot labojamā zoba smagana (un varbūt arī tās viņa iekšas), ka es vairākas minūtes spļāvu izlietnē biezas asinis un izskatījos pēc vampīra, puszods asiņains, uz mēles sarkana peļķe, jāatzīst, es sajutos drusku neomulīgi.
tagad suns laiza man muguru un man nenormāli gribas iet gulēt.