everybody wants to suck seed in life

smieklīgi, bet viens no tādiem asociatīviem priekšstatiem, kas man rodas, lasot lārssōna grāmatas, ir, ka lielākā daļa žurnālistu ir forši mazliet-izvirtuļi :D

lai gan nebūtu nekāds brīnums, galu galā, žurnālisti vismaz LV diplōmu iegūst "komunikācijas zinātnē", un sekss jau tikai tāds vēl viens komunikācijas veids ir. gotta be efficient etc

viens no tādiem, kas mani reāli kaitina ir, kad tēlam, kuru plānots nomušīt un kurš stāstā nekādi nav īpaši centrāls, un kuram reāli nepievērstu lielu uzmanību, tiek dotas kaut kādas īpašības/pazīmes, lai tā nāvi padarītu šokējošāku: piemēram, randomly pieminot, ka sieviete ir stāvoklī, lai tad, kad 20 lpp vēlāk viņai kāds izšķaida smadzenes, lasītājam būtu oh-noes. tas taču ir tomēr tā diezgan lēti un, nu, es nezinu, manuprāt, lieki.