- find the man who looks like a thumb

nevaru izlemt - cept picu (ko man pēdējā laikā regulāri naktīs gribas darīt) vai vienkārši garneles pagatavot ķiploku-tomātu mērcē kaut kādā. vislabprātāk es vnk pasūtītu picu, bet man ir pietiekama nauda tikai tai kontā, kuram nav kartes, un pieņemu, ka picērija tādus pārskaitījumus neņem pretī.

omg. es nekad iepriekš nebiju gatavojusi tās milzīgās garneles, ko pārdod ar visām kājiņām (bet bez galvām), parasti pērku maziņās, notīrītās, jo līdz šovakaram biju pārliecināta, ka ir baigā ķēpa ar tīrīšanu. bet es tagad esmu sajūsmā, pirmkārt, mani vienkārši sajūsmina garneļu čaulu smarža (to es laiku pa laikam iepriekš biju piefiksējusi restorānos, ēdot lielās garneles, kas ceptas ar čaulu, bet jēla tā čaula smaržo vēl labāk), es varētu tās lobīt stundām ilgi un baudīt to smaržu un sajūtu, kā ir plēst nost kājas un bruņas beigtai miesai. un jēlas viņas ir pelēkas! to, lūk, es nekad nebiju iedomājusies. pelēkas. un kad iemet karstā pannā, kurā ir tomātu un sīpolu (jo ķiploki, izrādās, beigušies) karsējums, tik ātri paliek rõzā un sāk rauties kamoliņā, tas ir vēl foršāk nekā ar vistas gaļu, kura no rõzā kļūst balta!
uztaisīju kaut ko primitīvu, bet jauku, garneles tomātsīpolu, err, sautējumā (?) ar kuskusu, un esmu sajūsmā. un klāt tā asā indiešu garšvieliņa, tagad sēžu un murrāju, aukslējas deg, super.

ā, un šitādas garneles man saldētavā bija tāpēc, ka es pirms kāda laika palūdzu tētim, kurš man bija piezvanījis no veikala, garneles, nespecificējot veidu, un viņam laikam šīs likās piemērotākās.

"you're gonna catch a cold
from the ice inside your soul"

ah, the creativity. :D

starp citu, šonakt sapnī mana mamma bija izdomājusi, ka viņai vajag tetovējumu, un tētis arī, bet man tikmēr bija jādzemdē bērni, es zināju, ka būs dvīņi, un viens no tiem - princis, bet tikai tad, ja abi būs puikas, jo tad pirmais piedzimušais būs princis, bet ja viens būs meitene (man gan nav ne jausmas, kā mūsdienu ultrasonogrāfiju etc apstākļos varētu nezināt šādas detaļas (izņemot, ja speciāli sarunā, lai nesaka)), tad puikam jādzimst pirmajam, citādi viņš nebūs princis ): kaut kā gan bija zināms, ka vismaz viens noteikti būs puika. vispirms es piedzemdēju divus pārus briļļu, braucot mikriņā, un tad lūdzu dieviņu, lai pirmais būtu puika (laikam jau tas prinča statuss tad mūs nodrošinātu līdz mūža beigām or smth), beigās abi bija puikas un viss bija labi. ā, un dzemdēšana izpaudās kā tāda ļoti veco laiku datōrspēlīte, kur no gaisa bira kaut kādi mazi sūdiņi un tad bērni, un man bija meitenīte jāmet atpakaļ augšā un jāķer puisītis. bet nu, nezinu, kā tā meitene tur iefigurējas, ja jau abi piedzimušie galu galā bija puikas.

vēl es tikko atcerējos,ka šajā sapnī centos kādam adīt džemperi,bet,uzadījusi vienu gabalu,priekšpusi,laikam,pārsteigta konstatēju,ka tā ir sanākusi milzīga un laikam nāksies sākt no jauna.

es te lasot vizuālās anthro tekstiņus atkal iemigu, un kas par sapņiem, kas par sapņiem! vislabāk atceros divas ļoti spilgtas lietas - zem galda kaut kādā bārā ļoti kaislīgi bučojos ar kaut kādu džeku un pēc tam uz ielas rādīju priekšnesumu, kurā es ar savu roku kustībām varēju kontrolēt baložus un kaķus - viņi tur lidinājās tādā kā sinhrõnajā lidojumā kā nu es rādīju, kaķi stiepa ķepiņas uz augšu un lēkāja, vienvārdsakot, riktīgs cirks.