šodien sapnī man bija seksuālas attiecības ar veselām divām svešām sievietēm.
pirmā no viņām brauca kopā ar mani kaut kādā kravas vilcienā un runāja jocīgā akcentā. man šķiet, viņa bija kaut kāds bēglis vai kas tamlīdzīgs un gribēja nokļūt tur, kur es arī devos (bet mēs nebraucām sociāli kopā, es viņu nemaz nepazinu, mēs vnk bijām divatā vienā vagonā). tad vilciens apstājās kādā pieturā, un viņa izkāpa un kkur aizgāja, es tikmēr piebīdīju tuvāk pie vagona atbīdāmajām durvīm krēslu, kurš tur nez kāpēc bija, un uz kura atzveltnes bija uzkarināts mans ziemas mētelis, sēdēju uz tā un skatījos tālumā. vieta bija tāda tuksnesīga, bija milzīgas debesis, skaisti. te pēkšņi es pamanu, ka vilciens grasās uzsākt kustību, bet meitene vēl nav atgriezusies, un man viņas tik ļoti žēl, negribas, lai nokavē, jo zinu, ka viņa kaut kur grib nokļūt, tad ieraugu, viņa nāk pa to tuksnesi no kkāda māju pudura, un es māju lai viņa pasteidzas, meitene sāk skriet, bet vilciens sāk braukt, es stiepju pretī roku un ar visu krēslu izveļos no vilciena ārā,tagad man arī pašai jāskrien vilcienam pakaļ, bet mēteli atstāt žēl, taču tad pēkšņi redzu, ka vilciens sāk griezties par 180° (nu, kā tad, kad spēlē snake nokia telefōnos vislabākais gājiens, kad tuvu sienai pagriezies uz otru pusi tā, lai neizlaistu nevien u pikseli starp to astes daļu, kas vēl kustas sienas virzienā un to, kas kustas pretējā) un ļoti ātri apskrienu lokā (jo vilciens griežas lēnāk), pieskrienu pie vadītāja kabīnes, kura ir tik zemu, ka varu pieklauvēt pie loga un vadītājs mani redz. tur iekšā tāds laipna paskata vīrietis ar vaigubārdu un brillēm, skatās, kaut ko saka, bet nevar dzirdēt, jo stikls pa vidu un vilciena trokšņi, bet viņš samazina ātrumu pietiekami, lai tad, kad tai virzienā braucot man pietuvojas tas vagons, kurā iepriekš bijām, es varētu tur ielekt. izrādās, ka meitene ir ievilkusi vagonā manu mēteli ar visu krēslu, es viņai dodu konfektes geiša no fazerkonču izlases pakas, kādu man vakar iedeva mamma (pa īstam iedeva, nevis sapnī), mēs smejamies un viņa prasa, kāpēc es viņai dodu tieši geišas, ja tur ir sešu veidu konfektes, un es saku, ka tas tāpēc, ka tās ir visgaršīgākās. un tad mēs nodarbojamies ar seksu.
otrā bija jau citā sapnī, un ar viņu vispār bija tā jocīgi, tur bija kaut kāds ofiss, uz kuru es biju atnākusi kaut ko darīt, un tur bija kaut kādi vīrieši un tā sieviete pie galda, un es par kaut ko laikam sadusmojos vai kaut kā tā, un gribēju kaitināt tos džekus, un es zināju, ka viņiem tā sieviete interesē, tāpēc es vienkārši aizgāju, nogūlos zemē blakus viņas galdam un iebāzu roku viņai zem svārkiem (viņai bija pelēki, īsi svārki no tāda gandrīz tvīda auduma un neglīta, pelēka zīdīga auduma blūze, un melnas apakšbikses, un gari, balināti mati, un man viņa nemaz nešķita kārdinoša), viņa bija pārsteigta, bet neprotestēja, un vīrieši šausmās sāka kliegt, bet nevarēja tikt iekšā viņas ofisā vai kas nu tas bija, kur mēs bijām, es gan nezinu īsti, kāpēc.
pirmā no viņām brauca kopā ar mani kaut kādā kravas vilcienā un runāja jocīgā akcentā. man šķiet, viņa bija kaut kāds bēglis vai kas tamlīdzīgs un gribēja nokļūt tur, kur es arī devos (bet mēs nebraucām sociāli kopā, es viņu nemaz nepazinu, mēs vnk bijām divatā vienā vagonā). tad vilciens apstājās kādā pieturā, un viņa izkāpa un kkur aizgāja, es tikmēr piebīdīju tuvāk pie vagona atbīdāmajām durvīm krēslu, kurš tur nez kāpēc bija, un uz kura atzveltnes bija uzkarināts mans ziemas mētelis, sēdēju uz tā un skatījos tālumā. vieta bija tāda tuksnesīga, bija milzīgas debesis, skaisti. te pēkšņi es pamanu, ka vilciens grasās uzsākt kustību, bet meitene vēl nav atgriezusies, un man viņas tik ļoti žēl, negribas, lai nokavē, jo zinu, ka viņa kaut kur grib nokļūt, tad ieraugu, viņa nāk pa to tuksnesi no kkāda māju pudura, un es māju lai viņa pasteidzas, meitene sāk skriet, bet vilciens sāk braukt, es stiepju pretī roku un ar visu krēslu izveļos no vilciena ārā,tagad man arī pašai jāskrien vilcienam pakaļ, bet mēteli atstāt žēl, taču tad pēkšņi redzu, ka vilciens sāk griezties par 180° (nu, kā tad, kad spēlē snake nokia telefōnos vislabākais gājiens, kad tuvu sienai pagriezies uz otru pusi tā, lai neizlaistu nevien u pikseli starp to astes daļu, kas vēl kustas sienas virzienā un to, kas kustas pretējā) un ļoti ātri apskrienu lokā (jo vilciens griežas lēnāk), pieskrienu pie vadītāja kabīnes, kura ir tik zemu, ka varu pieklauvēt pie loga un vadītājs mani redz. tur iekšā tāds laipna paskata vīrietis ar vaigubārdu un brillēm, skatās, kaut ko saka, bet nevar dzirdēt, jo stikls pa vidu un vilciena trokšņi, bet viņš samazina ātrumu pietiekami, lai tad, kad tai virzienā braucot man pietuvojas tas vagons, kurā iepriekš bijām, es varētu tur ielekt. izrādās, ka meitene ir ievilkusi vagonā manu mēteli ar visu krēslu, es viņai dodu konfektes geiša no fazerkonču izlases pakas, kādu man vakar iedeva mamma (pa īstam iedeva, nevis sapnī), mēs smejamies un viņa prasa, kāpēc es viņai dodu tieši geišas, ja tur ir sešu veidu konfektes, un es saku, ka tas tāpēc, ka tās ir visgaršīgākās. un tad mēs nodarbojamies ar seksu.
otrā bija jau citā sapnī, un ar viņu vispār bija tā jocīgi, tur bija kaut kāds ofiss, uz kuru es biju atnākusi kaut ko darīt, un tur bija kaut kādi vīrieši un tā sieviete pie galda, un es par kaut ko laikam sadusmojos vai kaut kā tā, un gribēju kaitināt tos džekus, un es zināju, ka viņiem tā sieviete interesē, tāpēc es vienkārši aizgāju, nogūlos zemē blakus viņas galdam un iebāzu roku viņai zem svārkiem (viņai bija pelēki, īsi svārki no tāda gandrīz tvīda auduma un neglīta, pelēka zīdīga auduma blūze, un melnas apakšbikses, un gari, balināti mati, un man viņa nemaz nešķita kārdinoša), viņa bija pārsteigta, bet neprotestēja, un vīrieši šausmās sāka kliegt, bet nevarēja tikt iekšā viņas ofisā vai kas nu tas bija, kur mēs bijām, es gan nezinu īsti, kāpēc.
nošķaudīties