blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā BLĀ BLĀ BLĀ BLĀ blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā BLĀBLĀBLĀBLĀBLĀ blā blā blā blā blā blā blāblāblāblā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā blā BLĀBLĀ blāblāblā blā BLĀBLĀ BĻĀ

mani patiesībā brīžiem pat pārsteidz, cik ļoti mierīga es esmu. sēžu, lēnām čukinu uz priekšu savus darbiņus, un netrīcinu asti par to, ka nav daudz laika. nerausta mani arī vēl neizdarītās lietas, es vienkārši jūtos normāli. laikam beidzot izdevies arī nonākt līdz atklāsmes, ka uztraukšanās tikai aizņem laiku, dabiski praktiskam pielietojumam. nogulsnējusies tā apziņa pavisam beidzot, laikam.