KAUT CILVĒKIEM NEBŪTU ĶERMEŅU

es tikko saplēsu termometru, jo man ir nereāli traucēta rokas-acs koordinācija, tiktāl, ka es to vnk brutāli ietriecu kastē, uz kuras stāv datõrs, un, protams, izrādās, ka tas nav spirta termometrs, kā man vienmēr ir licies, bet gan dzīvsudraba un tagad es tieši tās pašas koordinācijas problēmas dēļ vnk mokos ar savākšanu un man viss riebjas un es vēlos, lai es būtu ēteriska būtne, nevis cilvēks ar ķermeni, vai vismaz, lai man nebūtu galvas, jo man šķiet, ka galvaskauss ir vismaz trīs izmērus par mazu tam, kas tur ir iekšā, man šķiet, mana galva tūliņ uzsprāgs, bet tas nekas, jo es jau anyways nomiršu no tā dzīvsudraba, BĻEĢ

un es sadūru pirkstu ar termometra nolauztā gala stiklu, viss ir nereāli forši

šorīt viss sokas labi. esmu piecēlusies laicīgi, pat atradusi vēl vienu termometru kastēs, kas atnestas no vecā dzīvokļa. tagad tēja, un tad jau man priekšā gara, (cerams) produktīva diena.

ha, es pa logu netīšām redzu salūtu ļoti tālumā. ja man nesāpētu kakls, es teiktu - vīīī!
žēl, ka mamma tik ilgi čakarējās ar tēju un ripu iedošanu brālim, lai atnes man - ja būtu ātrāk, tad veikals vēl būtu vaļā, un es varētu palūgt arī vienu bumbieri un upeņu sulu.

es patiesībā ilgojos pēc tādas bērnības slimošanas, kad kādas pāris dienas vienkārši gulēju ar lielu temperatūru, nesapratu neko, kas apkārt notiek, acis pavēru pāris reižu dienā, no gultas izrāpos tikai, lai pačurātu, mamma laistīja pār mani svētīto ūdeni, un pēc tām divām, trim zaudētajām dienām es atmodos kā augšāmcēlies jēzus un prasīju mēlītes (bija kādreiz tāda bulciņa, kārtainā mīkla un pa virsu cukurs tā forši, glazūrīgi sakausēts. tagad tādas vairs netaisa, tās, kas dažreiz parādās, ir vāji pakaļdarinājumi, iekšā mīkla pārāk sausa, cukurs nav pietiekami saglazūrēts), salmiņus (tos saldos, tievos, no mīklas ar brūnām, horizontālām apcepuma strīpiņām virsū - lielākā atrakcija bija kost tā, lai nokostu tieši pa strīpiņām) un sīrupūdeni.
tas bija vienkārši, un tad arī nebija ne iemeslu, ne objektīvu iespēju slimojot likt sev kaut ko darīt. pat tējas man nebija jāvāra pašai.