šodien visu dienu gulēju un lasīju grāmatu "Latvieši ir visur", kuru nopirkt beidzot bija pietiekams iemesls - brālim, redz, vajag lasīt skolaspēc. nu, vai nu to, vai kādu citu no trīs piedāvātajiem variantiem, bet es zināmu savtīgu nolūku dēļ (piemēram: man pašai gribas izlasīt) izlēmu, ka viņš lasīs šo. tad nu man bija iespēja piespiedu brīvprātīgā kārtā viņam to nopirkt, jo man bija jābūt centrā gan mr, gan frizierēšanās dēļ (vispār tas ir diezgan smieklīgi, kā cilvēki ar gariem matiem un bez čolkas, kuri līdz ar to īpaši nepamana, cik ātri tie aug, nemaz neapzinās, kādu regularitāti apkopes jautājumos pieprasa īsu matu uzturēšana. lai manējie neizskatītos pēc pāraugušas vāveres slimajām ausīm, ir jāiet tos apīsināt vismaz reizi pusotrā mēnesī, un labāk jau katras četras nedēļas, lai justos ar tiem maksimāli komfortabli). tā kā lasīt sāku tikai pēcpusdienā, kad pamodos, un pa vidu vēl darīju visādas pārtikas lietas, pirms kādas stundas biju tikusi apmēram pusē un pēkšņi sapratu, ka šī grāmata nez kāpēc man uzdzen nevaldāmu vēlmi beidzot noskatīties filmu Inglourious Basterds, par kuru dzirdēti tikai labi vārdi. tā grāmata ir tik mazliet jokaina un apšaubamus "faktus" pasniedz kā skaistu patiesību, un man tas kaut kā labi, negaidīti un asociatīvi sasaistījās ar šo populāro alternatīvās vēstures filmu. vispār jocīgi, tā grāmata man mazliet atgādina viltoto faustu, gan nevis patikšanas ziņā (viltotais fausts ftw) vai saturiski, bet kaut kādā stāstītāja izteiksmes formā. nebrīnītos, ja otto ozols būtu iedvesmojies no šī marģera zariņa darba. bet vienmēr var būt, ka es ļoti kļūdos vai arī ka tā ir nenozīmīga sakritība.

tāpēc tagad jāskatās filma, jo man šķiet, ka ir vērts pakļauties savām nevaldāmajām vēlmēm, kad ir tāda iespēja. varbūt tas galīgi neaudzina raksturu (ko droši vien principā vajadzētu darīt), bet toties GOD IT FEELS SO GOOD, haha.