|
labi. pie tā, ka sieviešcilvēkam nekādi nav iespējams iemācīt, ka pēc atejas apmeklējuma poda brille ir jāpaceļ, es jau iru pieradis. esmu samierinājies un vairs nemēģinu to iemācīt. ja nav suķim vilnas, tad nav. bet viens, ko es nekādi nespēju izfunktierēt: nu kā pēc katra mīztūža apmeklējuma tā poda brille ir slapja? nu ja vīriešcilvēks čurā nepacēlis to, tad man ir skaidrs kas un kā, un kāpēc. bet ja pēc sieviešcilvēka... mani tas tagad baisi interesē. bez maz vai vajadzētu veikt kauč kādus novērojumus vai?... nu kas tai tuptūzī notiek, ka brille paliek slapja? no savas puses varu teikt, ka esmu izveicis eksperimentu: pačurājis sēdus un slējies stāvus nenokratījis; nu un brille bija sausa un nenošļakstīta. nu kā pēc sieviešcilvēka tā poda brille var būt tik slapja it kā tur vīrišķis būtu mīzis to nepaceļot? nu kā? nu ko sievišķis tur tai tualetē dara? nu kā? |