|
izskatās, ka man ir viens kolēģis, kurš uz darbu nāk tikai lai apdirstos... ikdienā viņš to dara pēcpusdienās. tualetes izvietojums attiecībā uz mūsu nodaļu ir tāds, ka to nevar nepamanīt. nu jau ir nezinkurš kvīkends (es parasti nāku kvīkendos strādāt, jo tad kolēģi ar savu klātb'\utni nemēdz traucēt), kad jams ierodas pēcpusdienā, aizņem tuptūzi, tad biku padefilē apkārt un tikai tad aiziet. vobšem atnāk samaitāt gaisu un tad aizvācas. un, jā, viņš kvīkendos te uzrodoties nestrādā. viņš paskatās tutrubas viģikus un pasēž feikgļukā. labi es arī feikgļukā pasēžu, bet es vismaz cenšos kvīkenda iespējas būt vienam un netraucētam izmantoju, lai strādātu, gan tos darbus, ko vajag tikai kantorim, gan tos, kurus vajag tikai man. bet jams... atnāk, apdiršas un pabakstās feikgļukā, jo es te, bļeģ, sēžu... nu kas vai ta atejas papīrs tiešām ir tik dārgs, ka jānāk dirst uz darbu pat kvīkendā?... |