| 7. Aprīlis 2011 |
|
lai, kur arī cibā šodien neieskatītos, visur viena tēma tiek padziļināti apzelēta. tad nu atzīšos - es arī esmu domājis...
man jau labi sen ir doma ieviest rokas stiepiena attālumā koka mētelīti. katram gadījumam tā teikt. un arī mirstamkārtu skapī. nekad jau nevar zināt, kad ievajadzēsies. vispār manā dzimtā no šīs ieražas tikai mani vecāki ir atteikušies. pirms viņiem visiem (bišku pārspīlēju) bija sarūpēts ozolkoka zārks klētsaugšā vismaz pusgadsimtu iepriekš (arī nedaudz pārspīlēju ER, tomēr nedaudz agrāk sāka savu izmantot). maniem vecākiem, kas dzīvo pilsētā un dzīvoklī nevis privātmājā, būtu visai grūti zārciņu klētsaugšā turēt, tāpēc viņi no šīs domas ir atteikušies, bet ir nobēdzinājuši grāmatā naudiņu, kas ir neaizskarama, jo paredzēta tieši bēru izdevumiem. man atkal ir pārāk zināma manas rodņas gaume un pilnīgi noteikti es viņu pirktā zārkā negribu gulēt mūža miegā. tādēļ man ir tā ideja, ka vajag pašam nopirkt, bet tā kā no pilsētnieka dzīves vēl atteikties neesmu nolēmis, tad ideja ir sākt jau lietot laicīgi un šo veščs novietot guļamkambarī. ij telpas dekoratīvais elemnts, ij praktisks lietojums, ij vēl beigās ir kur mani norakt un palicējiem nav jādomā par to, kā atbrīvoties no izgulētas un nolietotas gultas. viss tiek norakts reizē ar mani pašu. baigi ērti. vieni vienīgi plusi. |
|
Nu ja jau visi, tad es ar... Tatad man shodien vakarinahs ir istabas temperatuhra pasniegti makaroni ar spargjeljiem, marinehtahm bietehm, svaigiem kjihnas kahpostiem un karstiem vistu kauliem ar harizu. kaulinji ir padevushies lieliski... |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |