Zelta zutis - 17. Marts 2010

About 17. Marts 2010

19:26
Beidzot esmu salicis vienu no saviem telpiskajiem pužļiem – pirms čorts viņu zina cik gadiem sagatavotu čūskas galvaskausu (tiem, kas ārpus tanka,– čūskām tā pat kā zivīm galvaskausa kauli nav saauguši un līdz ar to pēc galvas novārīšanas, papūdēšanas un izmērcēšanas sārmā šie kauli ir jāsalīmē un no kaudzes dažādas formas veidojumu jāizgatavo čereps). Bez vairākiem mugurkaula skriemeļiem, dažām ribām un izkritušiem zobiem, kurus es nolēmu tur iekšā nekombinēt, man pāri palika divas puscaurspīdīgas lodītes. Viena ir nepilnus divus milimetrus diametrā,– otra – trīs s čem to. “Pārcilāju galvā” visas savas čūsku uzbūves zināšanas, bet neko prātīgu tā arī nespēju izdomāt.
Bija alķīmiķi, kuri uzskatīja, ka čūskas galvā atrodas gudrības akmens, bet bija arī tādi, kuri uzskatīja, ka šo veidojumu var atrast krupja galvā. Un man kaut kā šķiet, ka parasti runa bija par vienu akmeni, nevis diviem. Tā kā man laikam nav cerību ne kļūt gudram, nedz iegūt zeltu no dzelzs vai svina.
Bet vienalga interesanti, kas tās par lodītēm.

19:26
Man naktī bija diezgan dīvains sapnis. Dīvains jau ar to vien, ka bija. Parasti es nesapņoju. Pats sižets nav būtisks un redzētās personas tā pat. Mani visvairāk pārsteidza grāmata, kuru tajā redzēju. Ļoti liela. Uz vāka bija rakstīts CCCP&CCPP. Nosaukuma pirmās daļas burti “S” bija filigrāni izzīmētu ērgļu veidā. Virs otrās daļas burtiem bija ļoti mazs, bet lidojošs ērglis. Man neizdevās izlasīt grāmatu. Pirms pamošanās paspēju apskatīt tikai pirmo atvērumu. Tajā bija shematisks visas dzīvības sistemātiskais iedalījums, kurā mani fascinēja divas lietas. Pirmā – cilvēks bija sadalīts divās daļās – smadzenes un sirds. Līdz smadzenēm veda aminoskābju radniecības shēma, bet līdz sirdij – purīna un pirimidīna bāzu. Gan smadzenes, gan sirds bija uzzīmētas ļoti lielas. Cilvēka kā sugas shēmā nebija vispār. Un otra – pašā shēmas centrā bija novietots Nāve. Gluži kā dzīvības pamat- un/vai izejas forma.
Vēlos zināt, kas šajā grāmatā ir rakstīts. Ļoti interesē, tā pat kā paša sapņa tulkojums.

19:28
Šonakt es neko nesapņoju. Tā kā man nav ne mazākās nojēgas, kas tajā grāmatā vēl labs ir iekšā. Bet, ja kādā sapnī man atkal būs iespēja to dabūt,– noteikti palasīšu. Tagad man sapņos būs pa bibliotēkām un grāmatu bodēm jāstaigā (nu pēc iespējas, protams, jo sapnī, kurā man pakaļ dzītos satrakots tiranozaurs ar kalašņikovu, diez vai sanāktu mierīga pasēdēšana kādā lasītavā).

19:28
Man ir pazudis pirksts. Kaulu skapī nav. Pēc kā izskatīsies telpiskais puzlis bez pirksta. Un rezerves daļu maisiņā man tieši tā pirksta nav. Tātad man ir jāizdara selpkavība, lai tiktu pie rezerves daļām. Un vajadzēja man arī pārvākties!?... Morāle – dzīvesvietas maiņa vienmēr ir saistīta ar dzīvei svarīgu lietu neatgriezenisku zaudēšanu. Pēdējais laiks to iegaumēt. Jau visu kaut ko esmu zaudējis; beigās vēl kādā pārvākšanās reizē ņemšu un neatgriezeniski zaudēšu prātu, un ko tad? Kaut gan nevar jau pazaudēt to, kā nekad nav bijis. It kā...

19:29
Iespējams, ka man pirms prombraukšanas vēl būs jāpagatavo stikla zārciņš telpiskajam puzlim. Citādi mammai jau radusies doma, ka skeletam vajadzētu pārklāt pāri plēvi, lai neapput. Nu pēc kā izskatās līķis, kurš iebāzsts polietilēna maisā?! Bet māsas vīrs, atnākot ciemos pēc tam, kad es visas savas mantas pārvedu uz Liepāju, paziņoja, ka, ienākot dzīvoklī, sajūta esot tāda it kā ienāktu muzejā. A par ko ne? Kas muzejā vai tad dzīvot nevar?
Vēl man eža kažociņš ir jāattauko, tad būs man mājās eksponāts, ko dot ciemiņiem aptaustīt – mūsdienās ir tik daudz cilvēku, kas par šo kukaiņēdāju ir tikai dzirdējuši un nemaz nestādās priekšā cik tad durstīgas tās adatas ir.

19:30
Kā vienmēr! Ja tu cilvēks kaut ko noliec tā, lai tas būtu pa rokai, viegli paņemams jeb kurā brīdī, tad pēc tam, kad to ievajagās, protams, ir tā, ka, pat ar uguni meklējot, nav atrodams. Galvenais mazajās, pelēkajās šūniņās nav ne kripatiņas informācijas par to, kur meklēt.
Vis! Es neesmu spējīgs orientēties telpā, kas skaitās sakārtota, pat tad, ja kārtību esmu ieviesis es pats. Telpā ir jāvalda entropijai jeb mākslinieciskai nekārtībai, kur jeb kas atrodas rokasstiepiena attālumā, vai arī pavadonis, kurš spēj pateikt kur kas atrodas, jo es pats pamazinātas entropijas apstākļos esmu dzīvotnespējīgs.

20:57
viss. biļete vienā virzienā ir nopirkta. laimīgu taciņu man...
Top of Page Powered by Sviesta Ciba