|
ieskatījos pulkstenī un apmulsu... |
|
tā, pusstundu vandījos pa māju, lai atrastu aploksni. atradu tādu zaļu, laikam, no kaut kāda pagājušā gadsimta vidus. ieliku tur iekšā pārvaldei paredzēto atskaiti un pēc tam atklāju, ka tajos aizlaikos aploksnēm maliņa nav bijusi noziesta ar līmi. bet man taču tāda lieta kā līme nav. ne līmi lietoju, ne aploksnes. jo majo. ņēmu un aizzīmogoju. marku uzlīmēju no sērijas Pasta pirmsākumi Latvijā. nu kopīgais paskats tai vēstulei kā no aizpagājušā gadsimta. varēs DAPā kasīt pakaušus, bet nu paši uzprasījās. Nevar redz KA ciparus no pirksta izzīst. vajag viņam no manis papīru. |