gan jau buus labi :)

Izklausaas gudri un paarliecinoshi :) Noteikti buus labi (kad buus veerteejums?)
Agzas

Vērtējums

1. 2
2. 1.75 Kads piemers ari dereja.
3. 2
4. 2
5. 0.5 Nu ja, tik nepilniga atbilde.
6. 0 Izskatas, ka jautajums pavisam nav saprasts.
7. 0.5 Un kur izskaidrojums, un piemeri?
8. 0.5 Un kur tas pievilcibas skaidrojums?

Kopa 9.25

Vertejums 4.625

Atzimi varu likt 6, jo Jus vismaz ir viena aktivitate nodarbibas.

uhh... izklausiijaas jau labaak...
un arii darbs saliidzinoshi liels shitajaa priekshmetaa ieguldiits... {man buutu skrobe}
bet nu tevi jau laikam 6 apmierina?
Agzas

- definēt attēlu, nosaukt šo terminu dažādās valodās
Attēls – krāsaina virsma. Pats vārds jau saka – kaut ko attēlo.
Sinonīmi – bilde, ilustrācija.
Angliski – image (vispārīgs), picture (precīzāks, “vizuāls attēls”)

- sniegt dažādas intensitātes ahromatiska starojuma paletes aprēķina piemēru
RGB sistēmā:
Veidojot viena toņa paleti, svarīgi, lai jaunizveidotajām krāsām saglabātos tāda pati R:G:B attiecība, kā “bāzes krāsai”. Piemērs pseidokodā:
R = 123
G = 234
B = 10
For i in 0 .. max(R,G,B) do:
Palete[i,1] = int(i/R*255)
Palete[i,2] = int(i/G*255)
Palete[i,3] = int(i/B*255)

Ja vēlamies iegūt tikai pelēkās (ahromatiskās) krāsas, visām paletes krāsām R,G,B vērtībām būs jābūt vienādām.

HSB sistēmā:
Vienkārši – veidojot paleti, mainām tikai bāzes krāsas Brightness/Luminance komponenti.

- sniegt piemēru attēla kodēšanas universālai metodei atmiņas ekonomijai
Visvienkāršākā lieta, ko, atmiņas ekonomijas labā varētu darīt – lietot jebkādu vispārīgu datu kompresēšanas algoritmu.
Labāku ekonomiju, protams, var iegūt, zinot kodējamo datu īpašības (tas ir attēls), un pieļaujot nebūtiskus informācijas zudumus.
Viena ļoti vienkārša, bet tomēr daudzos gadījumis ļoti efektīva metode ir GIF formāta lietotā:
Iedomājamies attēlu, kā garu skaitļu virkni. Kaut kādā veidā meklējam šajā virknē fragmentus, kas aktārtojas, un aizvietojam tos ar īsākiem. GIF formātā “fragmenti, kas atkārtojas”, ir vienkārši vienādas krāsas pikseļi, kas nāk pēc kārtas.
Tālākās optimizācijas – saskaitām, cik dažādu krāsu ir attēlā, un attiecīgi, krāsu apzīmēšanai izmantojam pēc iespējas īsākus kodus. Biežāk lietotajām krāsām lietojam īsākus kodus.
Šī metode labi strādā attēliem ar maz krāsām, diagrammām, tekstiem, karikatūrām. Slikti – fotogrāfijām, attēliem ar daudzām krāsām, daudz detaļām.

- aprakstīt Brezenhema metodes ideju taisnes nogriežņa izrindošanai
Brezenhems pierādīja, ka taisnes nogriežņa izrindošanai pietiek tikai ar veselo skaitļu aritmētiku.
Ideja – ja jāizlemj, kurā no diviem blakusesošiem pikseļiem punktu jāzīmē, apskatāmies, kurā pusē no abu pikseļu viduspunkta atrodas jaunais pikselis, un zīmējam to tās puses pikselī (viduspunkta metode). Ar veseliem skaitļiem var iztikt jo koordinātes varam dubultot un starp blakusesošajiem pikseļiem iegūt vēl vienu, “iedomātu”.
Ar veselo skaitļu aritmētiku var iztikt gandrīz vienmēr, lietojot universālu pieeju – fiksēta punkta daļskaitļus – pieņemam, ka visos skaitļos pirms pēdējajiem x cipariem (binārajā sistēmā) atrodas punkts. Pārveidojumi no šiem “daļskaitļiem” uz īstiem veseliem skaitļiem ir ļoti ātri, jo tikai vienā vai otrā virzienā jāpabīda bitiņi skaitlī.

- aprakstīt kabineta un kavaliera projekcijas
Abas divas ir slīpās paralēlās projekcijas un abas diezgan līdzīgas. Abās asis ir izvietotas šādi:

.   |z
.   |
.   |____y
.  /
. /x

- paskaidrot, vai purpura starojumam pievienojot zaļo starojumu var iegūt baltu vai dzeltenu gaismu, un, kāda krāsa rodas, to pašu darot ar krāsvielām
Dzelteno vai vismaz dzeltenīgu krāsu varēs “pieregulēt”, ar balto būtu drusku grūtāk. Cilvēka acī ir triju veidu receptori (vēl ceturtais, tumsai domātais), katrs veids savā īpašā veidā uztver dažādus starojumus. Tā kā šie trīs veidi ir viienīgais veids, kā acs/smadzenes var saprast, kādā krāsā ir gaisma, bieži sanāk, ka uz dažādiem starojumiem receptori reaģē vienādi – krāsu metamerisms. Tākā ar zaļo varēs pieregulēt 2 receptoru doto “signālu” un ar purpuru – trešo, - dzeltenu vai “gandrīz baltu” varēs dabūt.
Ar krāsvielām ir tā – jauc ko jaukdams, sanāk nesmuks brūns. Tas tāpēc, ka, sajaucot vielas ar dažādām krāsu atstarošanas īpašībām, šīs īpašības nesummējas, sanāk kaut kas jauns un bieži neprognozējams. Piem., pēc zīmēšanas ar ūdenskrāsām, ārā lejamais ūdens gandrīz vienmēr ir brūns/melns.

iegūstam šo:
1) 2
2) 2
3) 2
4) 2
5) 2
6) 2
7) 2
8) 1.8 "balto būtu drusku grūtāk" -- ko tas nozime? Un kapec tur par to
metamerismu runats?
----------
Kopa: 15.8

Vertejums 7.9

Atzīme 9.