Par laiku pirms radio Pirmie bija vecāku Smokie un Mikrafons 88 plate. Tās nāca pēc tam, kad Sniegbaltītes skolas soundtreks bija apriebies akoņčaķeļno(Mūkiet visi meža zvēri, putni, lapsas, cūkas, jēri Miša skolā kad iet!). Ja atmiņa neviļ bija vēl kautkas, bet tāda izteiktāka hronoloģija sākās no Roksetes. Bij tur tāda dziesmiņa -
komon ,dzhoin ze dzhojraid or smth :) Tad nāca kura tur gada vasara, atceros tas bija starp sesto un septīto klasi kad teātra vasaras nometnītes bērnu diskotēciņā tirinājos zem
visu ko viņa veelaas . Tajā vasarā es arī sūkties iemācījos. Laikam, tas liekas bija tik sen, bet to ka meitene bija vecāka, to atceros droši, no kādas astotās klases laikam :))
Un tad jau nāca skolas diskotēkas, no kurām mājās bija jāpārrodas tikai desmitos vakarā, nevis deviņos un tur skanēja
stop budjiljnjik, stop moroziljnjik, taa ir mana dzive . Sadzēros liķieri moka, apvēmos gaitenī un atļauja pārnākt desmitos tika atmainīta uz iepriekšējiem deviņiem vakarā :/
Atnesis mājās puslīdz ciešamu liecību vasaras brīvlaikā ieguvu tiesības mājās nākt ap vienpadsmitiem! Ta bija vasara
bez robezjaam .
Shis laikam bija pēdējais laikmetīgais garadarbs pirms pusaudžu krīzes, kur tā pat kā citi bērneļi piedzīvoju arī es. Kā jau pusaudžu krīzēs pieņemts, viss kas bija līdz šim ir mēsls, vecāki ir stulbi, skolotāji ir kropļi un tā tālāk. Lai pierādītu savu vārdu patiesumu izmetu visas lentas ar tehno, noplēsu Roksetes plakātu un sadzēries vīnu Mīkla pievēmu senču viesistabu. Tad sekoja Pistoļu un Rožu periods, skanēja kaut kas no Metālikas un domājot par
miilas saapem ar žileti iegriezu rokā meituka vārdu. Žēl ka tagad nav tāda "Veldzīte", kur visi pilsētas netīrumi savāktos, lai apspriestu tādus jautājumus kā - Kurts Kobeins ir svētais, dzīve ir sāpes, davai ka uztaisam savu pankroka grupu vai kurš piemetīsies vīnam. Es noteikti tur reizi pa reizei aizstaigātu, lai pavērotu netīreļus un gremdētos saldsērīgās atmiņās. Sevis meklējumos tiku vēl tālāk, tā kā nevarēju izšķirties, kas es gribētu būt vairāk -
panks vai
metalists , beigās izvēlējos būt abi un uzkasījis grebeni staigāju Megadeath krekliņā :)) Mans revolucionārais protesta periods beidzās ar brutālu piekaušanu, ko izveica mans tēvs pēc tam kad skolas vadība bija pieķērusi mani tirgojam tabletes fofa skolas diskotēkā.
Pēc mājas aresta beigām aizgāju uz Līvu koncertu. Tajā vasarā laikam biju uz kādiem pieciem viņu koncertiem, nopirku pat krekliņu un uzrakstu Līvi uzkrāsoju uz garāžas sienas. Pēc tam laikam iestājās divpadsmitā, izlaiduma klase. Kā par nelaimi tad bija jāmācās un pat uz skolu jāiet, kas bēdīgi. Nu un pēdējais skolas hits bija
shis . Vairāk laikam arī nekā nebija, jo fanošanas laiks bija pārgājis. Pēc šī noteikti nāca Limp Bizkit, Blinki un sazin kas vēl tik ne, bet tie jau ir citi laiki, cita paaudze.