Thursday, February 8th, 2007

Time	Event
4:20p	par skādi Vai Jūs kādreiz esat iedomājušies par to, ka aizejot pēc asinsanalīzēm, kuras bijāt nodevuši, lai noteiktu cukura līmeni asinīs, jums paziņo ka ar cukuru viss labi, bet piedevām Jums vēl ir HIV pozitīvs? Es esmu iztēlojies visdažādākās šādu negaidītu "ablomu" situācijas. Gluži kā karību Jūras pirātu pirmajā daļā, kur sliktais kapteinis saka labajai meitenei:"Start to belive in fairy tales, because You are in one!" Šodien ieeskrienu pa dienu mājās, tā uz piec min, šuri muri, roger and out. A tur mani sagaida pelķīte zem radiatora (radiatori bija vienīgais kas dzīvoklī netika nomainīti, jo kā apgalvoja viedi vīri, vecie čugunnieki ij silda labāk, ij vēl maniem mazbērniem kalpošot), nu peļķīte, nu so big dīl! Bet lai viss būtu pēc gostiem piezvanu uz Rīgas Siltumu un informēju par šo ķibeli. Operatīvie zeļļi ierodas 15 min. laikā (!), Vecais Ēvalds šņāc un pūš gar radiatoru līkņādams. Es pie sevis šķendējos ka nav novilcis savus gavnodavus un visu māju pielāčojis. Šņāc un pūš, dūc kaut ko zem deguna. Pēc piecām minūtēm pieceļas, apdomājas un autoritatīvi paziņo - vītne! Aga, vītne ta vītne, Jūsu koļēga stāstīja ka šitie radiatori nasmerķ kalpošot, un huļiš tagad tā. Baterijas ir viens, a vītne, pavisam kas cits jaunaiscilvēk. Jāmaina trubu, un rīt pat! Nu labi, mainiet, kas ta man, tikai ar to zaļo radiatoru šļuru nepielejiet dzīvokli. Labi labi, nepieliesim, bet tu prātvēder līdz rītam man to trubu atbrīvo! (?) Jā jā, to pašu. Lēnām ar acīm sekoju trubai, kura ienirst aiz iebūvētās, monolītās, virtuves iekārtas... Galdnieks kroplis neceļ trubu un ir parādījies zināms stress. bilde ( ... tālāk ... ) (27 Comments | Comment on this)
8:02p	par tirliņiem Garlaikojos. Uz darbu tā pat ņevstavļajet braukt, tā nu sēžu mājās un gaidu rītrītu kad sāksies varasdarbi. Nu lūk, garlaicības mākts atvēru bāriņu un draugiem punkts el vē. Nezinu kā tas nācās, bet drauģeļos ieklejoju sludinājumu sadaļā, lai aplūkotu kā klājas manam rūpju bērnam un pie reizes iepazītos ar konkurējošu piedāvājumu. Konkurējošais piedāvājums mani nedaudz izsita no sliedēm, jo piecdesmit naudiņas vērtu skaistuli tirgo divdesmit santīmu vērts , astoņpadsmitgadīgs puisītis. Nenocietos un puisīti aplūkoju tuvāk caurskatot viņa "biudzas" un "ablomiņu". Skaudība esot grēks. Meibī. Un varbūt tas pat ir uz labu, ka es tajā vecumā neesmu varējis likt bildes no ballītēm dārgās baltezera mājās kur nepilngadīgi nieki pielej tukšās galviņas. Varbūt. Un varbūt tas pat ir labi, ka uz pasaules ir tādi bagātu vecāku garā nabagie bērni, kurus tādi kā es reiz pa reizei appisīs lai dzīve par zemeni neliktos. (1 Comment | Comment on this)
8:26p	par "sumerki" Vai arī "par postu, kas tā pat tiks izdzēsts!" Redzies manu mazo draudziņ. Tu man patīc, jo tu esi varen gudrs, skaists un pašos labākajos gados. Vai arī advancēta sterva/stervs (kaut kaus no buks folkloras) , bet anyway ir lietas, ko es tev varu klāstīt vai neklāstīt, Tev tas tā pat būs kā fons, kas atdursies pret paša radīto "ar mani nekas tāds nevar notikt." Aizvakar bija vārdadiena Agatei, šodien Rihardam. Divi cilvēki, ar šādiem vecāku dotiem vārdiem nepilnu 30 sec. intervālā aizgāja bojā 2005 gada 23 jūnijā. bivaet. (6 Comments | Comment on this)
8:51p	Vispār, kas būtu, ja nospēlētu triku- naktsklubā pietenterēt pie DJ MC or wtf un pateikt: "sliš darahoi, šanson postff!" (1 Comment | Comment on this)
8:58p	par šansoniem runājot pastāstīšu ka es jums draudziņi gadījumu. Tas bija vēl laikos kad nodarbojos ar personības identitātes meklējumiem un visu darbību kopsaucējs bija miļjons. Tad es biju mākleris, oficiālis. ŠŠŠŠ, skērī. Atbrauc kundes kas grib īrēt māju Jūrmalā. A ko, rīkojam ekskursiju, vizinamies pa objektiem un rezultātā :" saraj, gavno, eto dļa kris, eto voobše pizģec itd." Sausais atlikums - išči daļše, zvoņi jesļi što. A tur pāris. Mužiks uz polķiņņiku un skuķels uz kvartu. Nu ko, paveram vaļā dārgo galu. Atbrauc tikai skuķis. Hata klasnaja, marmors, farfors, dubs un garāža trim mašīnām 10m baseinu neskaitot. Trīs naudiņas mēnesī (2000 gads). Skuķis sit plaukstiņas - oi un ai, eto klass! Pēc divām stundām zvana mužiks. Tā un tā, strelku vajag. Gandrīz ūzās pieliku, jo tad kad jau jamais pirmajā reizē stādījās priekšā manās acīs uzausa avīžu slejas no kriminal inform. Šašliks, dārzeņi un šansons. Sarķenē ir šašļičnaja tāda, man liekas ka joprojām ir, kaut kāds gruzis vai azers to tur un šajā maģiskajā vietā pulcējas ļaudis kuri ēnu ekonomikas iespaidā ir iedzīvojušies S klases merinos. Nu karoč ēdam šašliku, uzkožam lokus un visam paralēli es domāju- vļip očkarik. Propouzāls ir vienkāršs - dabū man divus doļikus mēnesī a es tev par to trīs tā pat na lapi skinu. Es saku - grūti. Un ne jau aiz tā lai uzsistu cenu, bet gan aiz tā, ka pa divām naudiņām saimnieks tur pats dzīvotu. Nu neko, braucam atpakaļ, šamais mani izlaiž Majoros un saka:"a ti sģelaj, postaraisja, ja uveren što ti smožeš." Atvadu frāzes un trīs dolāru iespaidots piesēdos uz beņķīša iepretim Sultānam un sāku apdomāt plānu. Nākamajās trīs dienās paspēju izrunāties ne tikai ar antikvariātu židiņu - mājas īpašnieku, bet arī ar viņa sievu un ķošķu piedevām, klāstīdams, ka par šādu cenu mājas var īrēt tikai diplomāti un oligarhi, bet par cik visi potenciālie jau paši ir vai nu iegādājušies vai izīrējuši - nekas cits neatliek kā laist nost cenu reālam kundem. Un kas smieklīgākais, šamie salūza uz divu gadu īres līgumu, ja pus gads ir zadataks. Savā galviņā jau tērējot haļavennos dolārus gatavoju līgumu. Zvanu mužikam - kavo pisatj, vas iļi hmmm, podrugu? Piši meņa! Nu un tā es lohiņš arī ierakstīju. Pēc līguma saņemšanas zvanīja žīdiņš, ilgi kaut ko stāstīja, uztraucās, pat pacēla balsi un es sāpīgi klusēju atbildes vietā jautājumam :"a što, jesļi on napjotsja ir postreļajet moj kitaiskij farfor?!?" Pēc tam tur bija vēl šāda tāda apvainošanās, savus trīs doļikus es neesmu redzējis, tā pat kā es nezinu kā tagad iet nabaga antikvariāta turētājam žīdiņam, kurš neveiksmīgi vēlējās izīrēt savu māju. (Comment on this)
10:28p	par pjanajām pārdomām Principā, lai tur lasa vai kas, jo man kā Kaligulam, kas uz šīs zemes ir nākamais aiz Dieva, garāmgājēja viedoklis ir tik pat svarīkgs kā Žoram no purčika badacietēji Āfrkā. Esiet sveicināti Jūs, uz nāvi nolemtie, jo kā vēsta vecs pilotu humors- gaisā vēl neviens nav palicis! (3 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2007/02/08 [Calendar]

Next Day >>