ублюдок's Journal

Par uik endu slimnieka gultā
Jap, nogāzās jenoc gan , 38 ar pusi, sviedri un totāls nespēks. Par to, vai 5dien bija hi-performance varat nejautāt, bija, tas moška arī iemesls. Bet, sūds ar visu, kamēr vārtījos mājās un strēbu veselīgās tējiņas varēju izdarīt visādas lietas, kas ikdienā man ir liegtas. Piemēram pl 15os dienā atrasties zem deķa un apsvērt iespēju pasnaust. Izmangot lai Dārgā pagādā tēju gultiņā, nu un vēl visādas patīkamas ekstriņas. Apskaužu, šitos, te, bezdarbiniekus mākslinieķeļus, guli mājās, pird zem segas un dirs par būtisko. Vot.
Ā, nu jā, izlasīju Da Vinči kodu, sanāktu tāds blokbāsterītis ar Harisonu Fordu un Džuliju Robertsu galvenajā lomā. Baigais tāds Indiana Džonss gabsītis, lai gan daudz interesantu fišku ar varēja sagrābstīties, kuras kādā psidointelektuāļu tusiņā, sarunās par mākslu, ar gudru ģīmi izšaut kā augstāko patiesību.
Vo, nu un kas vēl, nu ja, tie kas bija uz Arsenāla noslēgumu, vai tie, kas tā pat kā es, lūrēja vakar visu to uzparikti televizorā, kā jums patika noslēguma ceramonijas formāts un skatuves iekārtojums? Taratatāaa
Pēdējoreiz tāds saviļņojums par telpu un tās iekārtojumu mani pārņēma 1998. gadā, kad dzēru degvīnu Rigalia ar večiem pagrīdes autoservisa “atpūtas telpā”, Iļģuciemā, netālu no sakņu bāzes.
Pat aitu nocirpa, domāju, nu kas būs, moš pilnai buķetei vēl nokaus ar? Jobnutie kreatjivšiki, simbolu valoda, jidritavai micīt. Nu jā, mazizglītotus ļautiņus biedē viss, ko tie neizprot, var jau būt ka arī tā. Bet es anyway neiebraucu mesedžā.