Par ikdienu bez uzraudzības Atzīmes uz burtnīcas malām
Čīfs ir down. Vēl šosvētdien esot braucis ar veiku.
Es trinos, šodien pēdējā pārrunu kārta un tad pie pruhas rīt nezvērs jau mitināsies manā garažā. Ceru ka vecākā māsa nekļūs greizsirdīga.
Ir beigusies kafija.
Ļoti patika Jurkāna izteikums – Repšem ir iešauts kājā. /LA, laikam 19/09/2003/. Tagad redzam, ka ir iedurts mugurā.
Patika viena mana drauga, kurš tagad strādā gigantiskā holding kompānijā par jurista palīgu, citāts:” Ja mēs kādreiz, šausminājāmies par valsts nozagšanu, lasot avīzes, tad es tev varu liekot roku uz sirds apgalvot, ka tas viss ir huiņa. Tas ko spēj uzrakstīt avīze ir nožēlojams pirdiens salīdzinot ar to, kas notiek patiesībā. Valsts netiek nozagta, es pat nerodu vārdu, kas varētu apzīmēt šo procesu, kas ir daudzkārt lielāks par nozagšanu. Nu un ja nāk kaut kāds prometejs un taisās izgaismot un izpostīt desmit gados iestrādātu sistēmu, kuras pamatā ir ap simts cilvēku (šeit netiek domāti deputāti)ar reālu varu, tad nebūs ilgi jāgaida uz to, ka šo “prometeju” iekals važās.”
(nu jā, kurš tad grasās zaudēt sertifikātos un vēl sazin kur sabāztos miljonus, ja tiks radīta situācija, ka šos līdzekļus nevarēs reāli likt lietā)
Mazajam “priekšnieķelim”, nelielai izklaidei, tiek uzdoti jautājumi uz kuriem viņam ir tā pagrūti atbildēt.
Milzkalns nav apdeitojis savu mājaslapu kopš pagājušā gada un man nav skaidrības par to, vai jaunās, pagājušogad solītās, trases ir izveidotas vai nav. Ziema nāk, jāsāk slēpes asināt. Vispār, tāds pēcdarbauzvienustunduaizšaujamaiskalniņš
Milzkalns ir ļoti labs. Kudi niknāks par sūkājošo žagarkanu. Nu Bākūzis, Gaiziņš vai Otape jau ir vīkenda pasākumi, diemžēl tur nevar aizskriet vakarā pa fiksam noņemt stresu.
Kā lai tiek vaļā no džampfobijas? Pirms diviem gadiem, provējot frīstailīgu triku, totāli izšķaidīju ģīmi uz lielā gaizņa koka trampja. Kad biju gaisā, sagriezu kājas uz sāniem un ar roku gribēju aizķert slēpes galu, kā rezultātā pārsvēros un piezemējos uz feisa. Nežēlīgi nokrakšķēja sprands un viss palika tumšs. Laimīgi kaklu nebiju nolauzis, bet priekšzobus, degunu un lūpas gan biju pārvērtis vienotā putriņā. Tagad pat no maza pampaka bīstos.
Risinam varen jaukas sarunas ar “sadarbības partneriem”, ko darīt, ja viņi vairs nespēj izpildīt to darbiņu, ko klients jau mums ir apstiprinājis.
UPD:
Mani mīļie draugi,
Mazie puisīši no ielām
Zinu, apkārt klīstat
Domām lielām, lielām.
Stipri gan šaubos, ka mūsdienu puisīši domā kļūt par ģenerāļiem, kas par brīvību un taisnīb' karo.
Saprati, tu, piecpadsmitgadīgais smerdeli, laiks mainīt ideālus!