|
|||||||
Raaha - iekalt un iemācīties. lepnība - viens no 7 nāves grēkiem. tā mainīgās sejas.
Comments:Uzskatīdams sevi par samērā gudru, es tomēr tīri labi spēju dot pavēles pie vajadzības; ar izpildi gan ir, kā ir :]
Tad mok tas ar kādām citām rakstura īpašībām tomēr saistīts ;)
Kaut gan gudrība attiecībā uz pavēlēm mēdz traucēt - pārāk daudz variantu, pārāk daudz iedziļināšanās.. Labila emocionalitāte var glābt ;] Tad jau es teiktu, ka drīzāk otrādi - cilvēks, kurš "ir" dziļi gudrs, neriskēs dot pavēles ;) Par pakļaušanos gan grūti teikt.
Bet, cik lielā mērā dumpīgums un neizlēmība vispār ir kategorijas, kas atkarīgas no intelekta, racionālā sākuma? ja runājam iepriekšpiesauktajās kategorijās, dumpīgums ir lepnība ( kas savā būtībā ir mazvērtības dvīņu māsa vai arī viņa pati).
un turpinot tajā pašā laukā- "kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un nopērk zobenu". Manuprāt, nav īsti korekti dalīt elitē un vienkāršajos, tajos, kam nav lemts. Dažreiz tieši tā galvenā ne-gudrības pazīme, jo iekļauj sevī sakāpinātu vēlēšanos redzēt, ka man ir dots mazliet vairāk nekā Tev ;) Un ja nu Tu redzi vairāk un dziļāk, pat tad, ja nekad nebūtu beidzis nevienu skolu? Tātad, gudrība = lepnība = mazvērtības sajūta? :)
Godīgi sakot, es tā īsti nesaskatu, kurā brīdī šeit ienāk dalīšana elitē un pārējos, kā arī skolu beigšana, ja nu vienīgi dēļ intelekta un racionalitātes piesaukšanu no manas puses. Es gribu teikt, ka, manuprāt, gudrība ir spēja ātri un efektīvi apstrādāt informāciju + vērā ņemama informācijas bagāža vai spēja to atrast, pat ja tas attiecas uz skolās negājušu cilvēku, kurš spēj izdarīt universālus secinājumus no savas ikdienas, pat ja tā ir piezemēta un parasta. Un šajā ziņā imho tas ir saistīts ar intelektu un racionalitāti. Ja tas nav labi, tad vienojamies ar citu šamās definīciju. Bet rīt, visticamāk :) Arlabunakti :) kāds gan cits iemesls paust savu pārākumu par citiem kā vien bailes? vai tomēr es te tik vienā leņķī skatos?
ar gudrību viss oki, piekrītu Tev ;) tik man likās, ka citātā akcents uz tādu gadījumu, kad grib, lai citi saredz tavu/manu gudrību.kārtējais- ko par mani padomās :) - bet tā ir mana mērce. Vai gadījumā tādā veidā jebkuru īpašību nevar noreducēt uz bailēm vai "ko par mani padomās" vai ko citu? ;)
iespējams ;) - http://faculty.plts.edu/gpence/html/koh
Raksts inčīgs; metode vienkārša un eleganta; būtu interesanti redzēt līdzīgu pētījumu rezultātus pie mums, bet varbūt labāk nevajag.
Taču es nesaprotu, kāds tam rakstam ir sakars ar diskusijas tēmu? aga, labs, labs ;)
nu vairāk sakarā ar to, ka jautājums "ko par mani padomās" ir vienā attīstības līmenī, bet - "ko es par to pati padomāšu" - citā... ;) Vai to "ko es par to pati padomāšu" nevar veiksmīgi noreducēt uz "ko par mani padomās", un otrādi? ;)
tas nav gluži tas pats. vienā gadījumā morālā cenzūra ir ārpus manis, otrā - manī. Tas liecina arī par morālo briedumu.
Gudrie cilvēki (brāhmaņi) dod padomus, bet ne tik gudrie vai pavēl (kšatriji) vai izpilda (šūdras).
Kastu sistēma rullē. |
|||||||