Raaha

he, tikko uzzināju, ka raha igauniski ir nauda. Jancīga sakritība, ja ņem vērā, ka nekādu jēgu šim burtu/ skaņu savārstījumam nebiju gribējusi!

Vilcienā iesēdos pretī kādai pavecai tantei. Un vēl nodomāju, cik traki tādam īpaši apaļam tantukam slidenā laikā. Vilciens izkustējās, es lēnām sāku nodarboties ar to, ko parasti vilcienā daru vislabāk (sudoki, kas ieved snaudā, tad bišķi miegs). Paveru acis, ahā, Saulkalne. Nu labi, tad jau vairs negulēšu. Bet tā kā jau deguns klanās atkal. Tad tante pieliecās un saka: "Moj bednij cipljonočik, kak mnje tebja zaljko. Smotrju, ti takaja ustalaja, bednaja maja!"
Un es paliku apaļām acīm par pasaules dažādajiem atspulgiem.
Bet Krusttēvs tika pavadīts ļoti skaisti, ja neskaita manu smilkstēšanu fonā. Vakarnakt ar māsīcu (kura viņam mazmeita un auklē pavisam mazu knīpuci UK) līdz kādiem pl. 2 naktī gauži noraudājām un nočatojām. Tie, kas mani pazīst, zina, ka pl.2 būt nomodā ir zināms sasniegums, tomēr tas, ka es vispār raudu - tas gan ir pārsteidzoši. Varbūt man kāda čakra raudāšanas jautājumā ir atvērusies?
Svešās tantes uzruna mani arī gandrīz uz bimbienu pavilka. Aš sajutos "pasaules napadziņš".

Dikti skumja ziņa manā pastkastītē iekrita. Mana vectēva brāļa, kuru mēs saucām par Rīgas Krusttēvu, vairs nav. Viena krietna, dāsna, dziļa cilvēka mazāk. Viņš parasti no Rīgas brauca ar lielo mugursomu, kurā bija neticamie našķi - desa un kēkss. Tie bija vienmēr. Tomēr mugursoma parasti bija tik smaga un piebāzta, ka es nemaz nevarēju pakustināt. Mēs viņu vienmēr ļoti gaidījām. Zinājām, ka uz kapusvētkiem atbrauks. Un vienmēr atbraucamajā dienā tik skraidīju līdz ābeļdārza malai, lai paskatītos, vai jau viņš nenāk no autobusa. Tie bija manas bērnības svētki. Viņš vienmēr sveicinoties deva roku. Man bieži gan bija jānotrin sava šmulīgā roķele brunča malā, lai varētu tā svinīgi sasveicināties.
Kad Krusttēvs aizgāja pensijā, tad brauca ciemos padzīvoties ilgāk. Tad mēs krāvām malkas grēdas, bet viņš man atprasīja Staburaga bērnus un Pastariņa dienasgrāmatu. Citēja smieklīgākos izteicienus un lika skaidrot dažādas vārdu nozīmes. Diez, cik tagad bērni ko tādu zina vai lasa. Vēl mēs gājām kopā strādāt pie bitēm. Viņš dūmoja, tētis izņēma rāmīšus, bet es tos stiepu uz pirtiņu. Bites par šo aktivitāti nepriecājās, nemaz ne. Vienmēr likām bitenieku cepures, tomēr krusttēvs ģērba vēl vienu ziemas mici apakšā. Tā īsti nevarējām saprast, kāpēc. Tad uzķērām, ka pusplikais galvvidus tiek sadzelts tiešā trāpījumā. Bet Krusttēvs nekad nesūdzējās. Tad viņš izdomāja, ka vajag zemes gabalam sarakt kupicas. Visu vasaru pa kluso stiepa no meža pa kādam baļķim plānotajai darbībai. Visādi centāmies pierunāt, nekas nelīdzēja. Ja mēģinām baidīt, ka par zādzību dabūsim mizā, tad viņš devās uz mežu pēc baļķa puskrēslā un nesa mājas virzienā skriešus. Tā nu kupicu baļķi mums tādi puszagtie :) Tomēr tas bija tik mīļi! Katru apdarināja, pareizo iegriezumu uztaisīja. Mājās esošie vai ziemā grieztie - nu nē, tas tak zem goda! Vajadzēja tieši tos, kas paša noskatīts un izlolots!
Viņam aiz muguras bija raibs likteņa cilpojums. No visslimīgākā bērna lielā Latgales ģimenē, kuru kādos 7 gados atdeva par audžudēlu Pļaviņu mēram, tam sekojušajam izsūtījumam (mēs vienmēr dabūjām rājienu, ja nejauši maize nokrita zemē)līdz daudziem darba gadiem Alfā. Viņam vienmēr bija kauns par savu izcelsmi. Un bija reize, kad Krusttēva dzimtās mājas pagalmā biju lieciniece īpašai atklātībai. Stāvēja smalks kungs brillēs un uzvalkā (man īsti vairs nav atmiņā, kāpēc mēs tur bijām, visticamāk, tās bija viņa vecākā brāļa bēres) un skatījās tālumā. Ir reizes, kad saka, ka gaiss blīvs un sataustāms. Un toreiz bija tieši tā. Sanēja bites liepā, pēkšķēja pīles aplokā un pāri pakalnam rietēja saule. Krusttēvs skatījās un uz sauli un uzdeva tikai vienu jautājumu: Kāpēc tieši es? Ievilka elpu, iztaisnojās un jautāja atkal. Es toreiz biju pārāk maza, stāstu nezināju, bet sapratu, ka cilvēkam ļoti sāp. Un tā viņš cīnījās - nicinot visu latgalisko, bet nespējot turēties pretī dzimtajai pusei un tiem, kas bija "kauls no viņa kaula". Viņš iekarsa karstās dusmās, bet vienmēr brauca atkal un atkal. Nesaudzot sevi palīdzēja un lutināja. Tas bija kas neprasts. Vismaz mūsu ģimenē nemēdza lutināt bērnus. Un te - viens sirms un zolīds kungs sasveicinoties sniedz vienu roku, bet ar otru žaketes krūšu kabatā meklē šokolādi. Veselu tāfelīti vienai paša!
Mans īstais vectēvs aizgāja manā 4. klasē. Bet jau toreiz Krusttēvs man bija tuvāks un vairāk savējais. Esmu ļoti pateicīga, ka viņam bija tik garš un bagāts mūžs un es esmu bijusi daļa no viņa deviņdesmit.

Latīņu valoda tiek uzskatīta par mirušo valodu tāpēc, ka jo vairāk tajā ar Tevi sarunājās, jo mazākas iespējas izdzīvot.
(Hjūstona, šeit gan ir problēmas ar komatiem, bet teiciens ir manas interpunkcijas reputācijas vērts).

viņi tomēr nav īsti gudri, ne?
http://www.nbd.gov.lv/
tur nav atrodams darba grafiks. Un šodiena mani neinteresē.

(Meitai) http://www.grafike-glitter.fan-club.it/pagine/glitter-4_1_.gif (Mātei) http://www.grafike-glitter.fan-club.it/grafike-glitter/pagine/betty031.gif (bišķi sapinos savos pikstos, sanāca tikai linki)

īkšķi sakniebti. tā nosaucamā lieta- lielais bērns sēž gultā ar grāmatu. Pats sevi motivējis. par otru sadedzu sveces un buros.

Mīļie, labie, glābiet!

Esmu nonākusi tajā stadijā, kad viss saputrojies ar šaurajiem un platajiem e. Jā, jā, Latgales bērns, ko vispār no manis var gribēt utt. Bet tur tā šmuce, ka man ir nojucis pretējā virzienā, nemāku vairs pateikt "ēdu, dzēru" ar šaurajiem ē! Čangals tak teiktu tēvs un dēls ar šaurajiem ē! Uz sirds jūtu paļauties vairs nevar, vajag iekalt teoriju!
Lūdzu, kur internetā es varētu atrast noteikumus, kas šaurina/platina skaņu utt?

hu hū! Mūsu kolēģei puika atskrējis kā pirmais Latvijā šogad!
citādi gan nekā laba nav, jo miegs nāk.

Urraaaaaa!!!
Mani Salavecīša (vecenītes) darbi(visi!!!) ir izpildīti! Tagad tik skaisti sasaiņot un pasniegt ar buču :)

ikdiena: viens ar sarkanu kaklu, otrs ar uzsistu aci. ko lai saka, - puikas!

labs- Dievs katram dod tādas problēmas, kas katram pa spēkam: vai nu Tu vari tikt ar tām galā, vai arī tās nav Tavas problēmas.

http://quakes.globalincidentmap.com/ atkal purina..

o, tagad man skaidrs, ka būs jākrāso griesti :) http://www.directpaint.lv/ esot īpaša atlaide "Vairāk saules" klientu kartes īpašniekiem.

oj, cik sen es nebiju tā (TĀ) smējusies!!! Jā, "Neciešamie bosi" bija dikten laba!

kāds būs visprecīzākais tulkojums - go beyond the limits?

atgadinu
http://www.zvaigzne.lv/lv/apgads-zvaigzne-abc/aktualitates/article.php?id=62448

šī pērle no Delfiem man arī patīk:
" Zemestrīces epicentrs atradies Klusajā okeānā 50 kilometru dziļumā. Šīs ir jau jau sestās pazemes kontrakcijas, kas trešdien skārušas Japānas Honsjū salas ziemeļaustrumu piekrasti. "
nez, ko un kad tā pazeme dzemdēs?