|
|
|
Jūlijs 20., 2025
00:52
šodien gāju pa kapiem un skaļi teicu: pusmūžā gan vēl tā kā nevajadzētu mirt!
un tajā brīdī paklupu, gandrīz nokrītot
man laikam teica: nezaimo! dievs zina.
|
Jūlijs 19., 2025
21:19
kā pavadu sestdienas vakaru? pareizi, ģenerējot atskaiti
|
13:27
porcelāna ķinķēzus nenopirku, bet nopirku vāzi un auskarus
|
Jūlijs 16., 2025
10:40
saku kapu kantorī, ka mirušajam brālēnam bārdā jāpin bize, sāka smieties, kaut ko tādu jādara 1.x.
|
Jūlijs 15., 2025
09:03
pēc 7 gadiem ieraudzīju, ka manai veļasmašīnai ir visādas funkcijas.
|
Jūlijs 14., 2025
23:34
Esmu šodien sagājusi robotā, jo tiešām jau 7.00 no rīta cēlos, lai strādātu. Mans darbs ir būt mūžīgajam studentam. Bet sarakstīju atskaiti [ne darbastundu, bet citu] un vēl visādus murgus izdarīju.
Rīt varbūt saņemšos un iesniegšu sacerējumu tēmā 'kritiskā domāšana', mums arī tādi jāraksta [jautāšu mākslīgajam], lai neaizmirstam, ka esam mazas skrūves mašinērijā, lai neaizmirstu, ka tiekam vērtēti, bet es aizmirstu, jo esmu pieaugušais, kam vienalga, vienīgi negribētos, ka atlaiž, jo tad būtu kauns un mazāk naudas. nevaru izmainīt sistēmu, bet tēloju, ka tai pielāgojos, bet līdz galam jau nē. kamēr nelauž, nav sūdīgi. latvju zarnu kantorī lauza vairāk, bet vienalga nesalauza.
Bet katru dienu nespēju būt tonusā, tikai, ja ir dedlains...
Paralēli darbam kārtoju brālēna bēru lietu [lieta, nevis lietus], jo nav neviena cita, kas dara. Man kaut kāda karma, būt tur, kur neviena nav vai no kā visi novērsušies. Bērni novērsušies, bērnu māte novērsusies, jaunā brūte novērsusies, tikai es neesmu novērsusies, lūdzu, organizē bēres. Kapu kantorī jautā, kur viņš dzīvoja, es pat adresi nezinu, jo nekad neesmu bijusi ciemos. Varbūt manas bēres arī kāds organizēs, kad neviena nebūs, lai būtu kaut kāds līdzsvarā vismaz pašās beigās.
|
16:45
nelabošu nepareizos burtus
|
16:33
šodien darbā bija mid-tear pārrunas, man nebija ko teikt
jo ko tur daudz, tas viss nieks, bet trakākais, ka tikko jau tādas pārrunas bija
un laiks iet par daudz ātri, vai mēs vnk kā lodes traucamies cauri laikam
un tūlīt būs cauri
vakar ar vienu 10 gadus vecu bērnu runāju, vai viņa gribētu dzīvot mūžīgi, teica, ka nē, jo negrib piedzīvot
pasaules galu, un pēc tak kosmosā peldēt vienatnē, iebildu, ka būtu arī citi mūžīgie dzīvotāji tur, bet izdomājām,
ka peldētu tik ātri, un aizpeldētu garām
vasara precīzi pusē
jāapēd ābola otra puse, un būs septembris. ja vasarā čīkstu par zilajām debesīm, tad septembrī priecājos, septembra
gaismā ir vairāk zelta
tagad jāpaguļ.
|
11:04
apbrīnojami, bet jau plkst. 7 šodien sāku strādāt, jo nācās
|
Jūlijs 13., 2025
16:44
jāģenerē atskaite.
kāpēc tu [es] to neizdarīji ātrāk?
|
Jūlijs 11., 2025
17:01
vai Esgars šodien sūtīs šūnu?
|
08:56
vai bija naktī briesmas?
|
Jūlijs 10., 2025
13:49
pirms 10 gadiem šajā dienā:
22:49
Kāpēc jājūtas slimīgi? Kāpēc rudens? Kāpēc jājūtas?
|
Jūlijs 9., 2025
04:48
aizvakar rakstīju par Lieldienu sajūtu, skatoties uz mākoņiem
un vakar radinieces telefons patvaļīgi man atsūta zaķa bildi ar Lieldienu vēlējumu
|
Jūlijs 7., 2025
15:39
fb pārlasījos: neizlasīju vis, ka spāņi priecājas, bet - sātani priecājas.
un tieši pirms kādām 15 min. iekš teams darbā zvanĩja dusmīga spāniete.
|
13:12
mani šī paparde, kas stāv te uz palodzes, tracina. es to nevaru izturēt.
traka paparde, jo tai nav nobeiguma. ieskatieties, izskatās, ka tur ir tikai bezgalība.
varētu nelaistīt, un ļaut, lai tā mirst, bet žēl nokaut bezgalību - kaut gan grūti izturēt.
( ļaunā )
|
08:45
Varbūt tāpēc neesmu labs darbinieks un ambīciju nekādu,
ka vispār nespēju identificēties ar savu darbu. Tas, ka citi mani ar to identificē, nav mana darīšana. Man pašai nesanāk, un arī necenšos.
Nav obligāti saplūst. Tie, kas saplūduši, tie laimīgāki, bet ko tur daudz.
Ceļos, lai strādātu, jbtw.
30 stundas no vietas. Nu, nē.
Kāpēc sētnieku cilvēki uztver normāli? Man visu mūžu jāklausās replikas. Vienmēr.
|
08:21
Manā pusē debesis atgādina Lieldienu olas. Neviens tādas nekrāso, bet iedomājos Lieldienas.
Gaiši zilais spraucas no pelēkā.
|
02:04 - prozas lasījumi
lietotāja kochka atgādināja par "Nemiera grāmatu", kuru mēdzu paņemt un lasīt uz dullo no jebkuras vietas.
Tikko atšķīru:
"[..] Vienmēr esmu cietis, ka citi pret mani ir vienaldzīgi. Es esmu Laimes Bārenis, tāpat kā visiem bāreņiem, man ir vajadzība pēc kāda pieķeršanās.
Vienmēr esmu jutis izsalkumu pēc šīs vajadzības piepildījuma. Esmu tik labi pielāgojies šim neizbēgamajam izsalkumam, ka reizēm pat nezinu, vai es jūtu vajadzību ēst.
Jebkurā gadījumā dzīve mani sāpina.
[..]
Dažreiz man šķiet, ka man patīk ciest. Bet patiesībā es dotu priekšroku kam citam."
/F. Pesoa, "Nemiera grāmata", 178. lpp./
|
|
|