|
Novembris 8., 2006
00:45 mani nomāc, lūk kas. nekas nenomāc. taču nomāc tas, ka man galvā skan kaut kādas zināmas melodijas vai dziesmas, un es metos pēc iespējas ātrāk uz to vietu, kur to galvā skanošo skaņdarbu var noklausīties "dziīvītē". ehh, kāda vilšanās, ja nevaru atrast. labi, tas viss ir štrunts, bet tik un tā nepatīkami. nu ja, šobrīd man tieši ir šis vilšanās stāvoklis, nevaru uzstellēt pareizo staciju, vispār neatpazīstu, kas ir autors tam, kas skan galvā tieši šobrīd. apēdu ķiplokmaizīti, lai ķermenis kļūtu veselāks, lai neviens nenāk tuvāk par rokasstiepiena attālumu. piepeši kļuva skumji par aizbraukušajiem tramvajiem, kuros tā arī nepaspēju, nevarēju iekāpt. aj nu. nu labi, lai skalojas prom. lai paņurd, un pēc tam aizskalojas. pamazām mēģinu balansēt uz šodien izvilktās virves, mēģinu nestaigāt vakardienā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |