|
Septembris 19., 2006
putnupr | 23:42 laikam pēdējā laikā tā īsti ar mani draudzējas tikai tas kastaņkoks. tikko atkal turp aizklīdu kastaņus lūkoties, nevienu neatradu, bet pavēros augšup, lai uzglūnētu zvaigznēm, tā nu stāvēju zem kastaņkoka un lūrēju zvaigznēs (ak Dies, cik banāli, bet neko darīt), bezvējš un miers, un plunkš, no koka viens kastanītis novēlās un pieripoja man pie kājām. varen priecīgi kļuva, it kā tā būtu roka
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |