|
|
|
Februāris 28., 2003
19:20
nja. nelaagi. izmantoshu shobriid lj kaa emociju ateju. gribeeju no kaadreiz sev tuvu staavoshas personas atdabuut savas graamatas un luuk: "Nav man gramatas, es vinjas izmetu nahren. Atpakalj nevar dabuut un
netaisos. Nopeerc sev jaunas" Ko tur piebilst. Cilveeks ar citu veertiibu sisteemu.. Bet peec taam graamataam sirds gaudo kaa hieena gan.
|
Comments:
Ui, varu iedomāties to sajūtu...
Man ir cita nelaime, tāda kā slimība. Es grāmatas bieži un ļoti negribīgi aizdodu, un šad tad nesaņemu atpakaļ. Un tā pamazām man izstrādājies tāds šizofrēnijas paveids: pēkšņi iedomājos kādu sev mīļu grāmatu, dodos pie grāmatplauktiem paskatīties uz vāciņu, nevaru atrast (jo man plauktos nav ne sistēmas ne kārtības), krītu panikā, dabūnu nervu niezi, pēc laika ieraugu attiecīgo grāmatu veikalā, drošības pēc nopērku vēlreiz, atnesu mājās, atrodu veco eksemplāru (labi redzamā vietā)... šīs histēriskās grāmatrausības rezultātā dažas manas mīļākās grāmtas man ir 3-4 eksemplaros... |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}