|
Septembris 2., 2010
putnupr | 00:49 esmu jau vairākas reizes teikusi, ka esmu kundze gados. 1. klasē gāju tajos tālajos laikos, kad uz skolas formas bija uzšūta emblēma ar atomu. tā bij varen pretīga forma. sarafāns ar neglītu blūzi un tizlu žaketīti. pēc tam ieviesa kleitas, kurām bija baltas aproces un apkaklīte, ko sasmērēšanās gadījumā varēja viegli noņemt, tās kleitas parasti "koda". tāpēc prieks bija, kad bija ekskursiju dienas vai dežūra virtuvē, jo tad varēja ģērbt savas drēbes. šovakar, ejot pa pilsētu, nemaz nejutu, ka ir 1. septembris, bet, kad sadomājos, tad uznāca nostalģija pēc bērnības. nevis pēc skolas kā tādas, fui, nē, skolā negribētos iet, bet gribētos pabūt pagātnē, kad visi vecvecāki un viņu vienaudži bija dzīvi. nostalģija pēc laika, kad ap mani bija daudz tuvu cilvēku. tagad nav.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |