|
|
|
Jūlijs 7., 2025
00:21
pamanījāt tumsu?
varbūt tie ir lietusmākoņi, bet varbūt tā ir īsta nakts
pamanījāt, ka putni dzied mazāk? pamanījāt, ka drīz augusts?
gads paiet tieši vasarā, nevis tad, kad laimīgs jaunais gads
|
00:52
Nav attīstības. Varbūt pat degradējos, jo kādreiz vismaz vairāk lasīju.
Bet nu jā, savs centrs paliek, kur ir. Nemainās.
|
02:04 - prozas lasījumi
lietotāja kochka atgādināja par "Nemiera grāmatu", kuru mēdzu paņemt un lasīt uz dullo no jebkuras vietas.
Tikko atšķīru:
"[..] Vienmēr esmu cietis, ka citi pret mani ir vienaldzīgi. Es esmu Laimes Bārenis, tāpat kā visiem bāreņiem, man ir vajadzība pēc kāda pieķeršanās.
Vienmēr esmu jutis izsalkumu pēc šīs vajadzības piepildījuma. Esmu tik labi pielāgojies šim neizbēgamajam izsalkumam, ka reizēm pat nezinu, vai es jūtu vajadzību ēst.
Jebkurā gadījumā dzīve mani sāpina.
[..]
Dažreiz man šķiet, ka man patīk ciest. Bet patiesībā es dotu priekšroku kam citam."
/F. Pesoa, "Nemiera grāmata", 178. lpp./
|
08:21
Manā pusē debesis atgādina Lieldienu olas. Neviens tādas nekrāso, bet iedomājos Lieldienas.
Gaiši zilais spraucas no pelēkā.
|
08:45
Varbūt tāpēc neesmu labs darbinieks un ambīciju nekādu,
ka vispār nespēju identificēties ar savu darbu. Tas, ka citi mani ar to identificē, nav mana darīšana. Man pašai nesanāk, un arī necenšos.
Nav obligāti saplūst. Tie, kas saplūduši, tie laimīgāki, bet ko tur daudz.
Ceļos, lai strādātu, jbtw.
30 stundas no vietas. Nu, nē.
Kāpēc sētnieku cilvēki uztver normāli? Man visu mūžu jāklausās replikas. Vienmēr.
|
13:12
mani šī paparde, kas stāv te uz palodzes, tracina. es to nevaru izturēt.
traka paparde, jo tai nav nobeiguma. ieskatieties, izskatās, ka tur ir tikai bezgalība.
varētu nelaistīt, un ļaut, lai tā mirst, bet žēl nokaut bezgalību - kaut gan grūti izturēt.
( ļaunā )
|
15:39
fb pārlasījos: neizlasīju vis, ka spāņi priecājas, bet - sātani priecājas.
un tieši pirms kādām 15 min. iekš teams darbā zvanĩja dusmīga spāniete.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |