|
|
|
Augusts 16., 2024
00:30
nemaz nemanīju, kā vasara aiziet. ne reizes tā īsti nebiju pie jūras, pat bradāts nav. nemaz arī negribējās.
vasarai beidzoties, vislabāk var sajust aizejošo laiku. ne velti okupantiski saka "mnje uže 66 ļet".
sevi maziņu arī atceros tieši vasarā - sākot no glābšanas stacijas, kur gandrīz vai esmu dzimusi
un augusi, līdz pat (aizmirsu, ko gribēju teikt).
vienvārdsakot, atkal pagājis gads. esmu pilnīgi perversi veca, jo tas nav normāli, man būtu jābūt jaunai, bet nē, veca.
toties vēl smejos, ir tik daudz smieklīgā.
tagad padomāju par vienu onkuli, un padomāju, nez', vai viņš vēl kādreiz smejas. varbūt tikai
tad, kad bradā pa ūdeni.
|
09:39
Baložu pilni pagalmi arī vairs tikai garā jauni, kā viens onkulis teica, viņi visp
neattīstās (āh, ja neattīstās, tad vairs nav garā tik
jauni), bet man vienalga šorīt visu laiku viena viņu dziesma skan galvā.
morāli pošos darbam, sēžot atejā.
|
09:49
citreiz domāju, ka esmu Tiger Lillies dziesmu liriskais varonis
|
14:33
nevienam nepatīk stalkeri un stalkeres.
|
22:57
šodien gāju lūkoties "Balto helikopteri", jāpavada piektdienas vakars lietderīgi, tas ir, kaut kādā mērā bagātinoties.
pirms tam aizgājām uzēst suši, iedzēru aperola šļirci.
baigi sakoda odi, koda vakar, koda aizvakar, koda un koda. ļoti niez.
"varbūt tev ir kāda tablete?", pirms kinoizrādes jautāju.
"protams, ka ir. paņem ksizalu, baigi labais, apiet aknas, iedarbosies pēc 20 minūtēm, tieši labi, aknām mazāka slodze pēc aperola."
labi gan, jo no kinoizrādes neko neatceros. viegli man, viegli aknām.
pēc tam izlasīju zāļu aprakstu. tagad jāpalasa par Benediktu XVI.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |