|
|
|
Jūlijs 29., 2010
00:34
viena mana laba draudzene* mēdz stāstīt par savu attiecību tīklojumiem, pārestībām, mezglojumiem. man uztic un uzticas. reizēm prasa padomus. bet, johaidī, es tak nezinu. attiecību jomā esmu galīgi duma. bet saprotu, cilvēkam galvenais ir izkratīt sirdi. nezinu, kas man ir galvenais, jo es nevienam nespēju izkratīt sirdi, ne jau tāpēc, ka neuzticos, bet tāpēc, ka tad, kad ielienu sevī un griežu oderi uz āru, man nāk raudiens. negribu nevienam neko stāstīt. tāpēc arī nestāstu. un arī nevienam nerakstu. negribu. labāk klausos, ko pauž citi. citiem ir spēks runāt, citiem nē.
--
*tikko atrakstīja problēmvēstuli, tāpēc aizdomājos
|
13:37
šobrīd no ārā telpā ienāk tāds gaiss, kāds reiz septembrī bija Ženēvā.
|
17:23
Cilvēkiem mēdz nepatikt, ka viņi patīk. Kā tad tā? Kāpēc? Viņš/-a laikam muļķītis, ja jau patīku es. Kas man viņam/-ai tagad jādod? Kā man tagad jāuzvedas? Vai no manis kas pienākas? Mēdz vajāt vainas sajūta, ka tas nav abpusēji. Mazliet jūtas tāds kā slikts cilvēks.
Es pati arī daudz ērtāk jūtos, ja nepatīku vai neizraisu nekādas sajūtas, taču, ja iepatīkos, tik un tā neticu. Beigās noticu, bet tad jau vairs nepatīku. Tīniski, jā.
|
21:02
sajutu vajadzību pēc Aquarium. ehh.
|
22:09
tik agri jau tumšs, kaijas jau guļ
|
22:13
vai kaut kas, izņemot iemīlu, pāriet pats no sevis, ja vien tās nav iesnas?
|
22:49
kā lai sapņo? nezinu. bet ir jau labi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |