|
|
|
Jūlijs 14., 2010
09:55
a) ilgi, ilgi vakar zvanīja telefons no sveša nr., necēlu, jo negribēju runāt. man vispār diez ko nepatīk runāt, labāk rakstīt, lai gan vairs arī rakstīt diez ko nepatīk. vēlāk atzvanīju, atbildēja, ka neesot zvanījis. balss kā gedimmteversion, bet tas noteikti nebija viņš. nu i dies ar to.
b) šorīt aizvedu savu veco, dāmiņu riteni Arkādijam, lai sataisa. ar dāmiņu riteni nav braukts gadus 7. žvadz un grab, bet toties smukā krāsā. teica, ka nedēļas laikā sataisīs. tas ir kaut kāds 70 gadu velo. pagājušajā gadā man bija vēl viens velo, bet to atdevu nabadzīgajai bērnības draudzenei, lai viņas bērniem būtu velosipēds, bet pēc tam uz ielas redzēju, ka ar velo braukājas bērnu tēvs. lai jau braukājas.
c) uzliku, lai pa visu kabinetu skan Derniere Volonte, ir skaisti.
d) pēc kāda brīža iešu skatīties, ko atveda ceļojošais tirdziņš. reizi nedēļā šeit tāds ierodas. dīvaini, bet pa šo karsto laiku esmu ieguvusi + 2kg ķermeņa masas
e) jūtos labi un mierīgi
|
10:16
lai gribētos rakstīt cibā vai citur kaut kur, ir vajadzīgs onkulis-mūza. kāds, ar ko gribas runāties. ja tāda nav, tad i rakstīt negribas. domāt arī negribas. un tas ir muļķīgi.
šodien, nākot uz darbu, izdomāju, ka esmu notrulinājusies. kļuvusi par tipāžu, kas, citējot barbalu vai antonu_v (neatceros), dzīvo savā zaru būdiņā. iztēlē zīmēju ap sevi apli - tik lielu, cik tālu mana doma sniedzas, un aplis sanāca apmēram 5m radiusā ap mani. cilvēkam, kas nav notrulinājies, šis aplis varētu būt pat kilometros mērāmā radiusā.
|
13:32
apnika šodien d.v. un visi radio.
nabā pēdējā laikā pārāk daudz reklāmu.
radio 101 - negribas.
klasikā kāds šobrīd auro.
tāpēc griežu uz riņķi vien m. šverna zemeņu dziesmu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |