|
|
|
Jūnijs 20., 2010
02:54
Pasākums bunkurā gluži kā citā valstībā. Labākā. It visi šķiet biedri,lai gan nav zināmi cilvēku vārdi un pārsvarā nesarunājas. Dzīvošana iekrāsojas dzīvgribošākos košākos toņos. Uz ekrāna uzraksts,ka tu esi vienīgais,kas sev var palīdzēt. Nu jā. Naksnīgajās debesīs gavilē Preses nama zīriņi.
|
15:30
vērojot dzīvus un samērā jaunus cilvēkus, ir sajūta, ka ilgstoša mīla un nešķiršanās nepastāv.
es tak nezinu nevienu laimīgu pāri.
par sevi vispār nerunāju, savā gadījumā jau sen esmu sapratusi, ka man vairs to nesastapt.
tikai nesaprotu, kāpēc laimīgs nav neviens.
viens tak arī nav laimīgs.
es te ar laimi nedomāju šainī un hepī, bet nu, jūs sapratāt, ko.
(varbūt tāpēc, ka, pirmkārt, nav _draugi_, es nez)
upd. vispār, pirmīt pārspīlēju, apgalvodama, ka nepazīstu nevienu laimīgo (nepareizs apzīmējums, bet nu lai).
apdomājos, ka man tak pašai ir brālēni (3 gab.), kam viss ir labi un, esmu pārliecināta, ka arī būs labi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |