|
|
|
Aprīlis 2., 2010
00:10
iespējams, ka grūtāk būt vienam ir tam cilvēkam, kam ir māsiņa/-a, brālītis/-ši. es gandrīz visu mūžu esmu viena, un nemaz tā īsti nevaru iedomāties, kā būtu, ja man šīs vienatnes vairs nebūtu
|
00:14
rīt laikam uztaisīšu maizes zupu
upd. tomēr nē, jo nav miksera
|
02:18
Neprotu ieskatīties realitātei rīklē. Bail,ka nāksies risināt kaut kādas problēmas,piņķerēt mezglus,kādam piedot,kādam atvainoties,taisnoties par neizdarīto,par pāri darīto un tml. Tāpēc jau 2 mēnešus neesmu atvērusi savu inbox.lv mailkasti,un īsti nezinu,kas ir bubulis. Tagad otro dienu neveru vaļā mājas mailkasti,jo negribas lasīt paziņas tekstus par to,kāpēc nepierakstījos autokursos. Un tā visu mūžu gļēvojos,bet vispār,ne visu mūžu,kādus 6 gadus.
|
11:17
izdomāju, ka es vienīgā esmu cibas autsaidere, jo nečupojos ar ciboņiem
|
11:29
vēl vakar domāju, ka nenāktu par skādi šodien uz jūras līča malu aizbraukt, bet lietus attur
|
13:08
tagad sēžu un lasu par olu krāsošanu. šogad skāde tāda, ka nav savāktas sīpolu mizas, caurās zeķubikses, kur ietīt olas, gan ir savāktas. rīt jāaizbrauc uz tirghu, tur citreiz tirgo sīpolu mizas. pārmaiņas pēc varētu pamēģināt izmantot citus dabas materiālus, jānopērk violetais kāposts.
upd. karkadē tēju vajagot
|
17:48
Tik dīvaina tā ausu aizbāžņiem aizvērtā pasaule,tikai tās skaņas,kas galvā,un viss pārējais ir tikai bilde. Arī šī ir aizbēgšana.
|
20:40
sen nav lijis tik ļoti kā šodien. toties svaigs gaiss un putekļus noskalo, un drīz viss sazaļos.
|
22:22
ziņoju, ka ar kurkumu olas krāsojas tizli
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |