|
|
|
Jūlijs 28., 2009
00:09
kamēr atvaļinājums, tikmēr liekas, ka nav citas krīzes, kā vien sava iekšējā krīze
|
02:01
rīt no rīta tad došos uz ragaciemu, somā jau ieliku baltvīna pudeli, kas palika pāri no vārda dienas. katru gadu vismaz 1x jāaizbrauc uz ragaciemu, no turienes nāk ziedonis, tas, kas imants, bet ne jau tāpēc. ziedonim jūra tā ne visai patīkot, vairāk vilinot vidiene, vidus, kur zeme.
ragaciema debesīs parasti pilns ar jūras kraukļiem jeb kormorāniem, redzot tos, uzreiz nāk prātā k. vonnegūta 'galapagu salas'. ragaciemā allaž interesanti, pagājušajā gadā redzēju, ka divi jaunieši - puisis un meitene, peldināja jūrā kaķīti. nekur citur neesmu redzējusi kaķīti, kas jūrā peld. nopirkšu rīt kādu zivi ar'.
|
22:50
- ragaciemā kā jau ragaciemā - brīnišķi, neraugoties uz to, ka ūdens visnotaļ netīrs un jūra (līča ūdens) bez viļņiem. esmu pamatīgi apsvilusi saulē, kuras nemaz nebija. sērija - nav jāredz/jābūt, lai būtu. nebija, bet bija. ultravioletais starojums izlaužas cauri māloņiem kā tāds fluīdu kopums. tagad sēžu saziedusies ar krēmiem.
- zivis paēdām, vīnu izdzērām, atpakaļceļā vēl pa aliņam, kaut kā ļoti kārojās apreibt. draudzenes bērnam teicu, ka viņai alko negriboties tādēļ, ka viņa vēl ir laimīgs bērns, un viņai vēl cerības nav zudušas, taču mūsu vecuma ļaudīm mēdz uznākt bezcerīgums, un tad sevi mānām, dzerot reibinošas dziras.
- jūras kraukļi bija, dažas kaijas arī. kad peldējāmies, gulbji peldēja kādu 10 m attālumā. 7 gulbji, cik varēja noprast, tad ģimenīte.
- peldēties iegāju kādas 5 vai 6 reizes, vēl tagad vajā dūņu smaka, bet nekas, smaka visai patīkama.
- jūras krastā cilvēku bija gana maz, un varēja baudīt klusumu un mieru, pareizāk sakot, tuvumā cilvēku nebija vispār, daži bija kādus 100 m nostāk.
- kamēr sauļojāmies, klāt pienāca milzu suns - liels mājas sargs ar labām acīm, laipnu seju, pastaigāja pa dvielīti, apgūlās blakus, pēc tam ar galvu ielīda maisiņā, un paņēma vienu zivi, apēda ar visām asakām, laikam pieradis ēst zivis.
- daudz jau tās zivis nenopirkām, mēs bijām 3, bet zivis - 4.
- dienas beigās uzsitu lūpu, labi, ka netika traumēti zobi, nocūkojos pat ar savām asinīm. draudzenes bērns par visām varītēm gribēja, lai lecu no akmens, bet es negribēju, beigās viņa mani parāva aiz rokas, un es ar lūpu atsitos pret šamās pauri, nekas, visus mierināju, jāiedomājas, ka esmu hokejists, un tiem uzsistas lūpas ir ikdiena, beigā snebija tik traki, kā sākumā likās, pušums ir gana mazs, un uzpampis tikko manāmi.
- labi pavadīta diena, bet nakts gan laikam būs mokoša pārsauļotās muguras/plecu/utt. dēļ, bet tas nekas.
- pēdējā laikā i bez sāpēm slikti guļu, taču pēdējais laiks nav visu laiku, citreiz ir labi.
- ir labi.
|
|
|