|
|
|
Jūnijs 17., 2008
00:38
reizēm par kādu ir uztraukums, ne jau tā, ka sāp sirds, bet uztraukums par to, kas ar viņu notiek, tādā kā baiļošanās vai kas, ne gluži mātišķas rūpes, bet kaut kādas sievišķās dziņas, ne jau vēlme aprūpēt, bet būt nomodā. tādā nomodā, ka nav vienalga.
reizēm nāk apskaidrība, cik stulbi... un tad pat vairs nav žēl, ka ir jau vienalga, drīzāk žēl, ka nebija vienalga visu laiku. tādi cilvēki. žēl...
|
01:07
labi, ka var nozagt tikai elektrību, gaismu nevar
|
09:07
Ar sarkanu krāsu Šmerļa mežā iezīmēti tie koki,kurus nozāģēs. Cik viegli izvēlēti upuri. Mazos pakalniņus arī nonesīs,lai paplašinātu ielu. Sajūta tāda,kā sapnī,kurā redzēju asfaltētas kāpas. Beigās it viss būs kaps,labi,ka tik ilgi nedzīvošu.
man arī riebjas, ka Pārdaugavu sadi$$7s, cels jaunos monstrus. nekā vairs nebūs.
|
13:14
šodien garšīga pusdien's laika pārtika, proti, paņēmu no mājām līdzi vakar pirktās zemenes, nopirku pienu, un tagad ir ņamm.
|
17:22
nevaru saprast, johaidī, pirkt canon 400d vai nikon d40 (d80 nevaru atļauties), nevar izturēt
|
17:52
nu jā, tagad ar fotografēšanu un dzejojumu sacerēšanu nodarbojas teju katrs latvietis. ir uzskats, ka ar fotografēšanu aizraujas nekrofili, un tā kā latvji ir arī kapos gājēju tauta, tad jau nav nekāds brīnums.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |