|
|
|
Septembris 3., 2007
10:00
miegains rīts ar sirdsklauvēm, agrā celšanās ir kaut kāds akmeņainais ceļš, un pa to eju kopš 5 gadu vecuma, kad sāku iet bērnudārzā, kā neizdotas, tā neizdodas pierast. kopš 5 gadu vecuma nav bijis tāda darba dienas rīta, kad es justos izgulējusies (brīvlaiki un atv.neskaitās). jāgaida pensija.
|
12:14
esmu introverti neirotiska reizēm, un man šis tas krīt uz nerviem, piem., ĻOTI krīt uz nerviem, ka daudzi ciboņi, runājot par grāmatu lasīšanu, lieto deminutīva formu "grāmatiņa". ir jau cilvēki, kuru dabā ir tā runāt, bet nē taču, vārdu 'grāmatiņa' lieto arī tie, kas citkārt runā pūšļu valodā. pieļauju, ka es pati kādreiz šādi esmu nolamājusies, bet ceru, ka tomēr "esmu balta"
|
16:53 - par darbu
šodien esmu apbrīnojami čakla fiziskā darba veicēja, proti, sagriezu "automātiskajā ne-pasta kastē" - griezējmašīnā krietnu kravu (3 gotus, t.i. 3 lielos miskastes maisus) absolventu iesniegto dokumentu kopijas, ņēmu pa vienai pases kopijai, palūkojos fotogrāfijā, uzsmaidīju bildītei (jo viņus atceros), un liku iznīcībā, iedomājos, ka varbūt tad, kad "cilvēku" ieliek tajos zobratos, viņam sāk sāpēt galva, bet tas vismaz ir brīdis, kad kaut uz īsu brīdi par "tevi" (-viņiem) kāds iedomājas. cik muļķīgi.
|
17:04
palasu savus pēdējos pukstus, cik šausmīgi, visu laiku figurē "es", "esmu", "man"
ciba ir egocentrisma paradīze kaut kāda
|
17:25
sēžu tagad te tikai tāpēc, ka nevaru teleportēties, nevaru lidot
esmu palikusi te 1, visi ļaudis jau aizgājuši
jauki - klusums, nedz telefons zvana, nedz durvju 'putniņš' čivina, - neviens
|
|
|