|
|
|
Jūlijs 31., 2007
00:39
izgāju ārā, tur smaržo pēc ženēvas 2004. gada septembra sākumā, kad sēdēju uz akmens apmales, ostīju gaisu, skaitīju jahtiņas, lūkojos uz balto Kalnu un apdullu, tā kādreiz bija mana sapņu pilsēta, bet mana sapņa pilsēta vai nu pussagruvusi, vai pusuzcelta, nevaru saprast.
uzziedu uz rupjmaizi medu, tās manas miega zāles
|
00:44
lietum ir pārāk vienmērīgs ritms, tāds nenomierina, bet veicina kaut kādas automātiskas un monotonas darbības. ja būtu normāla lampiņa, varētu adīt, jo rudens kā jau rudens
|
00:47
nav nekāds rudens, ko dzeltenās gumijas pīlītes bāžat man ausīs, neviena lapa taču vēl nelido, un saule vēl ir augstu, tikai neredzama, nejūtama. aklais neredz caur mākoņu sienu, visdzirdošākais - kurls
|
12:07
Zemei sirds nepietiekamība,ka katru dienu tik strauji elpo, vējš kā nerimstas,tā nerimstas. Varētu teikt: "Man beidzot pietiek!", bet nepietiek tak.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |