|
Jūlijs 5., 2007
09:40 Cibā rakstīt nav jēgas, jo nevaru uzrakstīt neko priecīgu. Parunāt "jautri" (cik nu jautri) varu, bet uzrakstīt nē. Gribēju tikai teikt, ka raksti, ko rakstīdams, vienmēr piezogas skumjas. Rakstot ir tiešsaiste ar krūšukurvi, tad i rakstās apmēram tas, kas aiz ribām. Vēl jo krasāk tas jūtams, kad raksta uz papīra ar roku.
Nekas. Cerams, ka tad, kad atnāks atvaļinājums, atnāks arī vairāk prieka. Lai gan no otras puses, kāpēc lai tas tā "ņemtu" un nāktu.
|
09:58 pa logu ienāca zemeņu smarža, ņamm, un salauzu (laikam) darbā žalūzijas, ak vai.
|
10:01 jāmaina niks uz putjinapr, tad kļūšu vēl skarbāka
|
10:05 kad cilvēki sāk nākt ar nodrāztajām fāzēm "ir tā, kā tam jābūt", tad nevar nesmieties:))
|
10:13 jūzeris esinja varētu nomainīt niku uz desinja
|
10:26 stažieris pasažieris jūsma jūsmo dainis daino klainis klaiņo sapnis sapņo
laikam pamodos, tagad jāpastrādā
|
14:09 galva sāp. laikam drīz līs
|
14:09 ielikšu kādu putna bildi labāk
|
14:10
|
19:02 Man šodien sirmgalvji šķiet jauni,mērķtiecīgi skatos vecu cilvēku acīs,un tie,ko redzēju,nav veci. Tūliņ laikam aizmigšu. Transports ir mans šūpulis
|
22:40 šovakar dikti akvareļkrāsainas debesis un pasakas - pelēkais, rozā, zilganzaļais, vairāktoņu zilais.. un vēl bezdelīgas
|
|
|
|
Sviesta Ciba |