|
Jūnijs 28., 2007
08:33 Bija tāds sapnis no kura pamostoties biju laimīga, ka tas ir sapnis. Ielauzos kādā mājā un nozagu pulksteni,pēc tam sāka sirdsapziņa brēkt,un mēģināju mājā slepus iekļūt otrreiz,lai pulksteni vietā noliktu,bet tas nekādi neizdevās,un pārņēma izmisums. Pamodos noraudājusies,bet labi,ka tas bija sapnis no kura vismaz varēja pamosties. Seriāls par izlieto ūdeni..
|
15:02 man pie kreisās rokas sēž logs, un no jumta krīt mazais pārdaugavas niagara, kaimiņi iznesuši laukā vannu, un man šķiet, ka esmu kaut kur laukos, vai vismaz A.T. "Spogulī"
|
23:13 Nezinu kā jūs, bet mani šodien priecē laika apstākļi. Protams, ja šādas dienas sekotu viena otrai ilgu laiku, tas būtu nelietīgi no dieviņa puses, bet pagaidām ir spēku līdzsvars. Man pat pasalt patīk un staigāt ar lielo oranžo lietussargu. Patīk, ka debesis bargas, un mākoņi un koki kā dulli pa vēju. Mūzika: Pulp - Like a Friend
|
23:27 burvīgi, ciba veras, aizveras, bet tomēr vaļā neveras. nemīl manu savienojumu
|
23:28 rakstīt varu, bet lasīt nē. mīļi.
|
23:28 tagad es rakstu, un nezinu, ko rakstu, jo kā gan lai zinu, ko rakstu, ja neredzu to, ko rakstu
|
23:29 tāpat jau arī neskatos. iziešu labāk ārā pastaigāties. čav. suns grib čurāt un grib tikt ārā. es gribu palikt, un arī tikt ārā
|
23:30 izskatās, ka vējš salīdis ļautiņu kabatās, un vēja vairs nav. vai arī viss sapinās lapās. un vairs nav.
|
23:37 redzu, neredzu, redzu, neredzu, tagad atkal redzu, jo man nav gučī brilles un nekas negļučī
|
|
|
|
Sviesta Ciba |