|
|
|
Jūnijs 7., 2007
10:00
Citreiz uznāk pasaules lāpītājas sajūta.Gribas palīdzēt bezpalīdzīgajiem,bet tas nevarētu būt kaut kas tīrs,drīzāk tāda kā sevis pacelšana,sak,es vēl turos.Vai arī skumjas par vecajiem cilvēkiem,bet patiesībā žēlums,ka tas drīz notiks ar mani. Smiešos vecīgus smieklus,bet smiešos,kad skumšu,tad acis peldēs kā zupā,un mani kādam svešiniekam būs žēl
|
11:01
eh,cik ļoti sakārojās sēnes
citi saka, ka jānododas miesiskajām baudām
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |