|
Maijs 17., 2007
09:48 Podā saulainas melodijas no Francijas,un man gribas teleportēties. Gulēt zālē kā toreiz Šveicē,kad aiz muguras aitas ar zvaniem un viņpus ezera - baznīcas zvani,dievišķas elpas sajušana. Bet mājās apstāties un ieelpot ir grūti, spārni ar piķi-smagi un žilbinoši melni. Kur gan pazuduši baltie,es nezinu. Aj,ko es te muldu,no sevis tak neaizteleportēties nekur. Jāielaiž sauli, un viss, jo priecāties taču es māku, nav ko mieloties ar baltmaizi,kurā iecepta adata
|
12:14 reizēm gribētu nebūt rīdziniece, tad es dzīvotu rīgā, un šad tad braukt uz dzimto pilsētu, un sajustu, ka mani gaida. bet tagad - diena no dienas uz vietas, un izpaliek traukšanās -=mājās=- tāpēc man reiz patika skoloties ārpus dzimtenes ārēm, jo varēju ik pēc 2mēnešiem braukt mājās, un visi vienmēr gaidīja
|
12:19 sakārojās zemeņu zaftes zaft'sūdeni, ar karotīti ēst izmirkušas un diezgan neapetelīgas zemenes
|
13:19 esmu apdomīga un prātīga, iedzēru vecu kefīru, jo likās, ka nekas nebūs, bet jūtu, ka dūša kļūst aizvien sliktāka, tagad jānoskaņojas pozitīvi, ka pāries,domām tak esot spēks
|
14:12 tā kā man ir daudz kompleksu, tad man šķiet traucējoši kaut kādi komplimenti vai kaut kas tamlīdzīgs, man liekas, ka visi ākstās, šodien piesienas, ka smukas zeķubikses - nu un!??
|
14:16 kāda nozīme ārišķībām, ja sajūta kopumā = tizla. šodien jāiet pie friziera, bet nemaz negribas. labāk ta' kā hipijam pa dubļiem brist un pēc tam kurināt ugunskuru un nocūkot muti ar pelniem
|
14:25 fck! izrādās,ka manam cibas feikam 15.V bija dzimenīte! nemaz nezināju:(
|
14:58 katru mirkli cenšos sākt dzīvot no jauna tikai baidos, ka tie ir tikai centieni nevis dzīvošana
|
16:40 Nezinu,kur rodams dzīvesprieks,ja nav vairs pat tā mazā būtiskā salmiņa,kur pieķerties. Nāksies domās veikt pārlēcienu laikā,ielēkt 'pirms' - nekad nepazinu. Es neesmu vis biete,bet gan biešu lauks vai pat biešu zupa. Bet būs labāk. Man tas cikliski.
|
19:17 Esmu bābu žurnāla eksemplārs atvērums. Sataisīja man smuku frizūru. Tagad kā alter ego,nemaz ne dzīves sagraustā gaļa,bet priecīga desmitā daļa. Varu iet glābt pasauli no atomkara.
|
19:21 Ja man veiktu sirds samazināšanas operāciju,būtu pat laimīga. Varbūt kādu dienu no jauna iemīlēšos
|
19:25 Man galvenais,lai es pati jūtu,un nav tik svarīgi,ka tas ir vienpusīgi,galvenais,lai manī pašā nebūtu dzelzsbetona,un tad jau dzīvot var,štrunts par grūti,ka tikai jūtu,ka tikai pulsācija
|
22:35 vispār man dire straits nepatīk, bet šī dziesma varen pozitīva, un man patīk http://youtube.com/watch?v=im2SoltmZEc
Baby I see this world has made you sad Some people can be bad The things they do, the things they say But baby I'll wipe away those bitter tears I'll chase away those restless fears That turn your blue skies into grey Why worry, there should be laughter after the pain There should be sunshine after rain These things have always been the same So why worry now Baby when I get down I turn to you And you make sense of what I do I know it isn't hard to say But baby just when this world seems mean and cold Our love comes shining red and gold And all the rest is by the way Why worry, there should be laughter after pain There should be sunsh ine after rain These things have always been the same So why worry now
|
22:48 man nav vairs ko teikt
šodien esmu izsmelta nē esmu izsmēlusies izlijusi
|
22:50 manu mīļansambļu onkuļi sadziedājušies Einsturzende Neubauten bassist Alexander Hacke is heading off on tour with cult punk-burlesque trio The Tiger Lillies in musical cabaret Mountains Of Madness. vienīgi Aleksandrs visu sabojā, kāds kauns :>
|
|
|