|
|
|
Februāris 7., 2007
09:10
Biju Nīderlandes laukos,un man āzis smējās sejā. Koridorā dzīvoja tāds kaķis kā manējais,bet tikai skruļļains. Un vēl visādi dzīvnieki,kurus neatceros. Cilvēkus izdzēstos gan atceros,bet pēc viņiem neilgojos. Izlogojos laukā no jebkādām ilgām
|
09:16
Es jau domāju tikai par sevi,nedomāju nedz par tevi,nedz tevi.slīdošie burti no mazā lodziņa ieslīd galvā un vicina tizlo balto karodziņu.pietiek
|
14:18
fū, izlādējos. tagad atkal normāli. saule spīd, ptjicas čivina, štrunts, ka sals, jo pēc ~20 dienām būs marts. ko tur dauc. ja man nebūtu galvas, būtu labāk, bet nu labi
|
14:20
"Viss,kas izdzēsts,nav izdzēsts,viss,kas izdzēsts,nemaz nav bijis"
neko neizdzēšu. un visu atceros.
|
14:34
laikam šodien esmu pavisam drūma, nearvienu [kā raxta šo vārdu?] darbā nesarunājos, tikai dažus vārdus. man liekas, ka nevaru parunāt. laukakmeņa paspārnē
|
15:27
man šodien ir uzlidojuši dēmoni, bet es nemaz šiem nepadodos, pirmīt bišķi padevos, bet atkal piecēlos, nedrīkst ļauties melno spārnu švīkstoņai, neesmu tak nekāds emo
un allaž atceros, ko man teica tas, kas brālis, proti, ka tumsas jau nav, bet ir tikai gaismas un ēnu spēles. tas palīdz
|
16:00
tizli ir tas, ka tad, kad dusmojos uz citiem, es pati pēc tam jūtos kā nodevēja, jo kā vispār varu kādu vainot par [var teikt] neko. kauns.
|
16:08
vienu laiku, kur vien lūkojos - francija un francija
tagad, kur vien skatos - japāna un japāna. aizgāju vakar uz teātri, un pat tur - japāna
kas notiek, nu
|
16:29
ko gan var gribēt no cilvēka, kas atnācis uz darba reibumā. nav jau brīnums, ka depresīvs stāvoklis piezagās.tagad dzeru kafiju, un dzīve šķiet skaista. lai gan nekas nav noticis. viss jau pašā, to jau katrs sētas krancis zina
nē, nepadomājiet nezina ko, no malas jau viss izskatās normāli, reibums jau arī ar aci nebija manāms
"all i really, really, really want to see
is a total eclipse of the sun!!!!!!!!!!!!"
Mūzika: Einstuerzende Neubauten -Total eclipse of the Sun
|
17:23
žēl, ka nevar noticēt, viss pārējais štrunts.allažtas licies visbrīnishkjiigaakais, ja vari ticeet
|
19:32
Šodien mēģināšu šķīstīties,vajag uzspodrināt gļotādu,nekādu giljotīnu,nē,jāārstē galviņu ar uguni. Nez,tagad ir pilnmēness,ka tik sūdaini.man parasti drūmums ir viļņveida,bet šodien visu dienu. Iedzeršu herbastress tabl.,kad būšu mājās. Pašžēlošanas un paššaustīšanas periods. Ar prātu jau saprotu,ka stulba,bet.. Aj,grūti laiki,nekas,pārziemosim. Kur lai izrauju ziemas riepas!?
|
19:41
Tu jau tā ar grūtībām atveries,kā izmiršanai nolemtā gliemene,un tad pēkšņi klik klak,tev jācērtas ciet, tas trieciens iesāpas,pēc tam jau atkal savā čaulā labi,nu,cik nu labi,bet citādāk tu nemaz nemāki
|
21:10
iedzēru herbastress, tagad veikšu klīnisku novērojumu - kļūs labāk vai nekļūs
|
21:33
laikam kaut kas nav īsti kā vajag. domu dzīvsudraba stabiņš ceļas aizvien augstāk. sāk jau smaidīties
|
22:39
pārvelkam mīnusiem svītru pāri un sanāk plusi
|
23:23
pastaigāju ar 4kāji tā pailgāk - vells kā nekārnījās, tā nekārnījās, staigāju kādas 20 min., ka pat nosalu, brr, -14 grādi ir ārā. un kailsals. man nav nemīļāku laika apstākļu kā kailsals, daudz labāk pat slapjdraņķis patīk. bet kailsals ienāk sirdī ar savām aukstajām, sasalušajām smiltīm. ir galīgi nepareizi čīkstēt par laiku, un es parasti to arī nedaru, bet kailsals pārāk dvēselē mēdz ielauzties, krampjlauzis tāds. nu dies ar to, īstenībā. iekšā ir labi
|
23:29
stulbums, šovakar domburšovu nemaz neskatījos, bet galvā jau kādas 40 min. skan 'nevis slinkojot un pūstot'. kaut kas traks ar mani šodien. vai tiešām seja nosmērēta ar zemi?
|
23:35 - m00
atcerējos govi
Mūzika: Nevis slinkojot un pūstot (galvā skan)
|
|
|