|
|
|
Februāris 4., 2007
00:00
mani ideāli ir šķībi iedzīti pāļi, miglains attēls un plaukstā saspiesta jēla ola, man patīk, kad man ēd no rokas un ar mēli pieskaras plaukstai, bet vēl vairāk, es gribētu ticēt, jo citādāk staigājot šķiet, ka vienā kājā ir kurpe, bet otrā nav
|
01:17
kādreiz daudz, tagad maz, kādreiz labāk, nē, es tam gan neticu, bet televizori gan bija milzīgāki
|
01:26
man ir žēl tos cilvēkus, kuriem vairs neticu
|
02:11
reizēm ciet acīm zogos gar grāmatu plauktiņu un neskatoties ņemu kādu no grāmatām. tā šodien bībele iekrita. un atšķīrās s. augstā dziesma. tāds ta mans vakara skaņdarbs. nekādas mūzikas. labi ka neiekrita kaut kas nelabs. jau tā galva ar slikto pilna
|
03:03
un. heh. man nav kauna tikai no tiem dažiem, pavisam dažiem, kas ir, jālieto tizlais vārds - "savējie", bet te jau visi [varbūt nē] sveši, tālāk par rokas stiepienu, te nevar gliemezis bez mājiņas staigāt, te vajag aizsargjoslu vai drošības jostu. man bail, ka man iespļaus sejā
Mūzika: Granâtâbolu naminjsh - Karuselis
|
03:12
ak dies, kā vienā mirklī var sašķobīties galviņā, nah, šitās emocionālās svārstības, labilitāte ir sliktilitāte. čaf.
|
06:54
Rediģēt sevi nesanāk
|
07:12
Pirms tam jau kaut kas cits. Vai kāds. Vai neviens.
|
13:30
Beigās nemaz ne slikti izgulējos. Nemaz ne 'morgue' sajūta. Tagad prasās rupjmaize, laikam B vitamīns trūxt. Jāiet ta' uz bodi.
|
17:49
naktī pa sienu rāpoja krabji, tas bija pretīgi, es tur gulēju, skatījos uz sienu, un pilns ar bāli rōzīgiem krabjiem, pēc tam es biju japāņu sieviete un uztaisīju sepukku, bet nedz asiņoja, nedz nomiru
|
21:44
tās nemaz nav skumjas, kas piezagās, tās arī nav čūskas, kas aptinās, tas arī nav ledus, kas saldē, tas nav nekas, tas vispār nav nekas, jo nekā jau nav, vāj, atkal izklausās drūmi, bet drūmi nemaz nav, es tikai drusku skumji pasmaidu, ir jāiedzer vīns
|
|
|