|
|
|
Februāris 2., 2007
00:09
jūsu tik daudz, es te viena pate
|
02:44
turpmāk ik nakti palielināšu vatu un samazināšu pittu vai arī otrādāk un vēl citus
|
10:14
Tagad neko neraxtīšu,lai jūs nedomātu,ka esmu spamere,grafomāne,turklāt vēl paranoiķe un melomāne,jo man ir nosliece arī uz prieku,bet tikai klusu,lai gan smejos skaļi
|
10:25
vakar ar jūzerneimu staigājām pa sakmanu un zviedzām, cik viss tizli, raugi, somiņas, kas maxā 150 ls bija tādas, kādas arī pats var uzšūt, savukārt naftalīna tabletes vispār šie netirgo
|
10:52
man katru dienu raxta sliktais spameris Jurijs Rjapuhins no Maskavas, tiešām, varbūt jāsāk viņiem atbildēt
|
11:17
šodien 2 no cibas draudzenītēm sapnī redzējušas televizorus, atcerējos J. Jansona "dziesmu", ka mēs visi tirgojam televizorus.
labi, viss. rīta cēlienam pietiks. čaf. iešu tirgot televizorus
|
12:03
tie ir meli, ka strādāju veikalā un man ir 48 gadi. neticiet
|
13:31
vispār, vienīgais, ko esmu iemācījusies - atteikties spēju, varbūt tas nozīmē, ka māku mazliet nomirt, tas varbūt nozīmē, ka māku mazliet dzīvot
("jeslji hochesh nauchitsa zhitj, snachala uchis umeretj" BG)
varbūt
|
15:20
ja kāds ir tik kolosāls kā Emsis, I. , lūdzu, raxtiet man iepazīšanās iimajlus: putnupr@gmail.com
|
16:22
jūtos draņķīgi, visi mati aizklāj redzes lauku, lien acīs kā čūskas, es jūs neredzu, nedzirdu, galvā skan dziesma, kuru nevaru dzirdēt, jo neatpazīstu, kur mana matu lenta, kur mans skaņas celiņš, stulbā galva sākusi sāpēt un vēders gaudo kā suns, nevienu nepazīstu, izraidu lietū, nekas, nekas, tūliņ uzspļaušu tam visam no augšas
|
16:28
vispār, es cibā raxtu tik daudz tāpēc, ka nevienam neraxtu vēstules. bija kādreiz saldie laiki, kad vēstules raxtīju, tad i te izskatījās, ka klusēju. bet tagad. tagad neviens manas vēstules negaida. un nemaz neuzdrīkstos kādam uzbāzties, dies pas'. labāk ta' piesārņot cibu
|
|
|