|
|
|
Janvāris 23., 2007
02:00
šodien vēl nē, jo jāuzraxta eseja, bet rīt gan, rīt centīšos ieiet gulēt ātrāk. citādi ātri izveidosies sejā daudz grumbu. daudzi ar mani vairs negrib draudzēties. varbūt jādraudzējas ar vienu.
es tagad raxtu visādi. īstenībā vajadzēja ļaut, lai to dara mani paralēlie žurnālu varoņi.
tagad arī - šis puksts - tā uzraxtīju, kā nemaz nerunāju
es tak dzīvē nerunāju par sejas ādu
un jūs tagad noteikti padomājāt, ka runāju
|
09:46
Nudien priecājos,ka ir neliels sals,tas kā dabisks tonizētājs,vēl jo vairāk priecātos,ja mirdzētu,tā jau nav,ka mana dziive tik nožēlojama,ja jau par laiku runāju,ir labāk nekā izklausās,lai gan kas tad tur,lūk,tagad uz darbu dodos,ghgh,nedrīxtu aizmigt,citādi jau nekas,jāizšķīdina glāzē vitamīnu plus kofeīns tableti,un vēl,un vēl neko.
|
11:10
šķiet, ka šorīt visi runā tik skaļi, visi kliedz, heh, saule arī tikko iekliedzās
|
11:11
gribētu tādu klusumu kurā klāt pielidojušā putna dziesma izklausās kā kliedziens
|
11:12
lai pārplīst bungādiņas, izbeidziet, kolēģi, bungot pa galdu, es arī esmu nervoza
|
11:30
kāpēc man tas sliktais uzvar
visi muļķīši notic vilkiem
nekas man nesanāk
vajag otrādāk
|
11:38
jā
saule ir traka
ka nenokrīt uz sejas te uz zemes smiltīs
|
12:34
sjo. ko nevarēju izdarīt daudzās stundās, izdarīju 2h laikā.
galvenais ir iedvesma.
vienmēr iedvesma.
tagad - labrīt.
|
12:50
a)man patīk vilkties pa koridoriem kā nāvei, esmu izpūrusi un bālu seju, varētu aizmigt arī stāvus, sajūtā kā kaut kur ārpus saprāta
b)šodien iešu no darba ātrāk prom, jo jāiet izgulēties
|
14:10
tagad te sēžu un domāju ka ejot mājās nopirkšu vīnu
vajag drusku to sevi no zemītes pacelt pretī saulei johaidī
ja jau citādāk reizēm nevar
|
14:50
es, piem., ļoti negribu būt dusmīga un nikna, man riebjas, jo raugi, kad esmu dusmīga, tad pašai visgrūtāk, tad galvā jož zirgi un gaudo suņi, bet es nezinu, kā lai ieskaidroju paralēlnodaļas jaunajiem darbiniekiem, ka tad, kad zvana telefona īsie zvani, ir jāceļ klausule, jbtw, nē nu es viņām laipni saku, lai tak ceļ, tad šīs 1x paceļ un pēc tam atkal nekā, nē, kaut kādi tizli sīkumi, kas tas vispār ir, salīdzinot ar mūžību, h, pīšļi vien, bet tik un tā, reizumis kaitina
|
14:55
vispār esmu nervoza galīgi nenormāli bet tas viss ir uz iekšu
kādreiz gāju autokursos, kurus drīz vien pametu, jo instruktors teica, lai nāku iedzērusi
nē, es tak neesmu tik nervoza, nē
jāiedzer tēja
|
14:57
man vēl briesmīgi riebjas
ja cilvēki aiziet neatvadoties
ja aiziet un atstāj ieslēgtu gaismu
kāpēc neatceras
aizejot izslēdziet gaismu
atstājiet mani tumsā
vai arī vispār projām neejiet
bet neatvadoties - nē
johaidī II
|
15:33
stulbais runpis, galīgi mani šodien nokaitinājis, tagad vēl, viņš, idijōts, sācis spazmēties sieviešstulbo dienu dēļ, nez, cik var, palūrēju spogulī, acis arī duras, apsārtušas, būs jāizved pastaigāties, citādi laikam domā, ka es nedraudzējos
|
15:50
atsūtiet man Eminemu [1 kaut!]
es gribu būt kolosālāka nekā esmu!
lūdzu!!!!
|
19:15
Nēēē! Manā galvā karš. Beļģu zemūdene saskrējās ar korejiešu lidmašīnu,nēē. Viņiem nevajadzēja saskrieties. Gribu sākt vēlreiz. Aizmirsu nopirkt vīnu
|
21:03
nu lūk, atbraucām
gribas atgriezties iepriekšējā stāvoklī
sasmelt ūdeni
|
21:41
jā jā aiz loga mēness sirpis visas aitas nocērps tādas aitas bez spalvas bez aizsargjoslas izmentā savas matu lentas pa pasauli pēc tam pašas iekāpj tais lentās sapinas un paliek par aitām uz visiem laikiem
tāda gudrība dumja
|
22:37
nekad neesmu sapratusi, kāpēc cilvēki neprot atvadīties skaisti, kaut kā svinīgi un pacilāti un grezni, kāpēc vienmēr ar žulti, vai - nekā, kāpēc 110. apakšpantā
|
23:26
cik labi, ka tie, kas bija akā, ir drusku izlīduši :)
|
|
|