|
|
|
Janvāris 22., 2007
01:25
atkal jājautā: kā lai var?
es tagad sēžu uz mīxtā krēsla, neatceros, kā šādus kreslus sauc, atpūtas krēsls vai, un skatos kaut kā jocīgi ekrānā, vispār sēžu un filmu skatos, bet taisu reklāmas pauzes, tad paskatos, ko ciboņi sastrādājuši, kāpēc es to saku, nezinu, varbūt tāpēc, ka reklāmas pauze, nav jau it visā zemtextus jāmeklē, nav jau asfalts zem kura ir pludmale, tamlīdzīgs uzraxts uz kādas mājas sienas spļavniekos, es negribu kailsalu mikrorajonā, vismaz labi, ka man cits mikrō, bet tik un tā negribu depresēt, kailsalu nē, kailsals un vējš, nē, nevajag acīs mest smiltis, labāk ta' pasēdēt mīkstās mēbelēs, ja ne citādāk, ja citādāk dzīve šķiet cieta
|
02:15
iztēlojieties melnas melnas debesis un tur saliktas daudz daudz pudeles ar pienu
man liekas ka tas būtu skaisti
|
02:54
smiekliigi dziivniecinji, tajsu gultu, a gultaa apakshaa ieliidis kakjis, saku, lai naak tak lauā, a šis saka, ka nelīdīšot viss, tad suns atnāca, saka, kaķi, lien laukā, kaķis saka, ka nelīdīšot, sāku plikšķināt pa grīdu tā, kā brīžos, kad vēlas sasaukt bruņurupučus, dabūjām ārā kaķi no kastes, suns tik priecīgs, it kā būtu kaķi izglābis no dies zina kā, lec klāt, laiza skaustu, skrien pakaļ, tagad kaķis ēd ēdienu un suns sēž blakus un skatās, varbūt suns domā, ka viņš tēvs
|
09:30
Es gribētu,lai jūs mani mīlētu tikpat kvēli kā iepriekš,ja ne tā,tad vismaz kā citus,ja ne tā,tad vismaz kā to otru,ja ne tā,tad mani 1
|
09:39
Šorīt ir martsajūta,saule uz māju sienām sakarinājusi zeltītas krelles,zvirbuļi ieņēmuši cietoksni krūmos,uz automobiļiem kaķi laimīgām sejām,gluži vai viss šorīt liecina par ziemas beigām,un arī man priecīgs prāts,nekas,tas tikai šā brīža vājums,drīz sāx snigt, bet saule tik un tā nodevīgi rāpjas aizvien augstāk
|
11:25
man grūti strādāt kantorī, ausīs vajag vati, neko negribas dzirdēt, naktīs, kad sēžu mājās klusumā, kad dzīve rit rimti, tad i mūza atnāk, bet tagad.., nevaru koncentrēties, telefons zvana, bet neceļu, jo mūsu daļai tāpat neviens gandrīz nezvana, taču dzirdu uzstājīgos telefona smilkstus, aizveries, apklusti
|
12:10
zinu tikai to, ka man ir jāuzmanās, citu neko nezinu
|
13:41
'ulibka bez pričini - priznok duračini' (tas par mani)
mani saule šodien smīdina, rāda mēli un visādi nes cauri
bet rīts nemaz nesākās tik labi, paņēmu zābaku, lai vilktu (ne galvā) un visa zole bija pieķepusi ar kārtīgu sūdu, sažņaudza pat kuņģi, bet viņiem nekas nesanāca, tik un tā priecīgi, jo līdz sirdij netika
var taču reizēm būt priecīgi, jbtw
|
13:59
wii wii 1. viltus pavasara muša tikko ielidoja pa logu!
vai arī - izlidoja no manas galvas
|
14:06
es tagad gribētu K.Elsberga dzejoli, kurā ir par runāšanu un par 'cik tad tālu līdz aizkustinājumam vairs'
ja vispār atceros pareizi
|
14:14
tu, stulbais, roland payne, lasies prom, man nevajag nedz viagru, nedz valium, nedz cialis, nedz xanax, ej dirst, kretīn!!!
|
14:34
seedeeju sēdēju normāli un nu jau nenormāli
jau sāk no miega skatiens migloties
es vairs jūs skaidri neredzu
jūs esat izplūduši
jūs esat miglā
jūs attaalināties
pazūdat skatienam
nemaz nebijāt
|
15:03
„Līdz galējībai novesta banalitāte ļauj mums uz mirkli ieraudzīt cildeno. ....Tāpat kā galējas sāpes rada saskarsmi ar juteklisku baudu, un galēja perversitāte robežojas ar mistisku enerģiju....” (c) U. Eko
|
15:05
tagad jāpastrādā.dafaj.čau
|
16:22
gribas iet mājās pie sunīša un kaķīša, jo viņi mani gaida
|
17:13 - kadrs no filmas
viņš mirst un viņa jautā: „Bet kas būs ar mani?”, viņš atbild: „Viss būs.”
|
19:32
100 gr kultūras arī šodien par franciju
ak vāj
laikam jāaizbrauc uz franciju
|
21:05
man nesāp sirds, man sāp kuņģis, bieži pacienti domā, ka kuņģis, beigās izrādās - sirds, jebkuras sāpes beigās ir sirds, nē, man nekas nesāp, es neesmu mans kuņģis un sirds vēl jo vairāk - ne
apšūts ar gļotādu zīdtauriņa virsma un pva līmes aizsargslānis
tas, ko es tikko uzraxtīju, ir pretīgi
upd. jbtw kaa raxta - vēl jo vairāk? mani vārdi reizēm tik ļoti mulsina
|
21:45
man liekas tizls tas teiciens - relax & teik it iizii
nevar iet tā pa virsmu. nedrīkst.
čav.
Mūzika: nekas
|
|
|