|
|
|
Janvāris 21., 2007
00:31
gaidu lielo vēju, barometrs nav nokritis diez ko zemu, pirms kāda laiciņa bija 736, tagad jau daile - baltais gar acīm ņirb, biju ārā ar suni un speciāli apstājāmies tur, kur visvairāk vējo, labi, ka sabaltēja, citādi tas jau kā vasara bez svelmes, bez negaisa, tagad labi būtu, ja tāds vējš būtu, kas zemi uzdzen mākoņos, tad pļavas būtu tur augšā
Mūzika: Darkwood - Lied am Feuer
|
02:52
aiziet mana veselība
pār kalniņu dziedādama
pretī tabletes rindiņā tek
ik mīļu rītiņu ik vakariņu
K. Skujenieks
|
04:35
Aizgāju gulēt miegs neatnāca vējš neatnāca nekas un neviens
|
12:10
baisi zvana tas zvaniņš bez mēlītes tik klusu ka sāp ne tikai bungādiņas vilkvālītes viltvārdītes tumsā vilku acis gail (tumsa jau tikai kad aizver plakstus kad aizver durvis aizkarus sevi)
|
12:52
ja jau punkts par veļu, tad es arī par veļu, tagad sēžu un briestu, lai mazgātu veļu
|
14:53
ieslēdzu rādijo 'naba', pabrīnos, ka 7dienas dienai netipiski jau kādu stundu gāž radionojzi, pēc tam paskatos, ka visu laiku radio tika klausīts "starp stacijām", ka tas nemaz ne ef-emm 93 komā 1, bet gan aa-emm 522
|
19:38
neko negribas, gribas sēdēt pie jūras un dzert vīnu, citu - neko, tā nebūtu ziema ne viņpusē, ne šaipusē
Mūzika: 10. Sounds of Moo-Everyday hero
|
19:57
esmu kolosāla mazohiste, man ir kaut kas jādara, izdaru galvā un iztēlojos, ka ir jau izdarīts, iztēlojoties nudien pārņem sajūta, ka viss ir izdarīts, tad skatos pulkstenī, kas tuvina nodošanas laiku, un saprotu, ka vajag izdarīt arī fiziski to, kas jādara, vienmēr arī paspēju, jā, bet tad sajūta tāda, ka mans skelets grib iziet pastaigāties bez manis
|
20:55
ārā jauks laiks, horizontāli, auksti un balti striķi
|
20:57
visu laiku nepamet sajūta, ka esmu kaut ko vai kādu aizmirsusi, es tikai nezinu - ko, neko taču
|
22:18
pēdējā laikā viscaur francijai skan ciba ciba ciba ciba
nē
cibai cauri francija francija francija
ta' smarža ta' sajūta tā ēdieni dzērieni metrō
parīze ziemeļi
katrs savā francijā
http://yy.lv/upload/index.php?ACT=4&f=21242&ext=MP3
Mūzika: Ieva Akurâtere un NSRD - Maskava
|
22:53
ja arī gadās kādreiz kaut ko atslēgt, tad vienalga jāaizķeras aiz atslēgas kaula un jāuzkrīt līķim
|
23:08
smilšērkšķu seja, pelašķu smiekli, suņburkšķu rokasspiediens, un vārdi ir mežrožu sīrups - aizķeps ausis aizķeps acis, saķeps visa pasaulīte. šaipusē nekā laba vairs neražo tas viss ir brāķis un galda lampiņa nav nekāda saulespuķe. es tā runāju, it kā visu mūžu siltumnīcā dzīvotu. bet laikam dzīvoju
|
23:26
kaķa sausbarība smaržo kā riekstu sviests, ko neesmu ēdusi kādus 10 gadus
|
|
|