|
|
|
Janvāris 2., 2007
00:14
tas ir bērnišķīgi, bet tā ir ļoti līksmojoša sajūta, sēžu klusumā un man galvā the tiger lillies, pieceļos un ieslēdzu radio 'naba' un heijā tiek atskaņots tieši šis ansamblis, tiesa, cita dziesma, ne tā, kas galvā, bet tik un tā - smaidīgi
|
00:22
tante - karnevāls, onkulis - klauns
Mūzika: galvā K. Gots
|
00:36
ah NEEEEEEEEEEEEEE, "naba" mani šodien dara varen priecīgu:)) nekad, nekad nebiju tur dzirdējusi "e.n." Stella Maris vāj, vāj :)))))
|
00:38
esmu iemīlējusies radioaparātā līdz vājprātam šovakar
vai tukšā studijā
vienalga!
|
01:57
Tikko ieraudziiju,ka pansionātā ir izrotāta egle,sadzīve ir skaista pat bez uzdzīves.dzīve ir skaista,mm
|
09:47
Skatos,ka cibiņdrauģeļi tik agri jau sacibojuši,es gan tikko kā vēlusies no mājas,gaidu,kad mikriķis nr207 dosies ceļā,atkal esmu mākoņaita,jo naktī mocīja bezmiegs,ta' aizmigu,ta' pamodos,brīnums,bet pagājušonakt kaķis pie manis gulēja,atstādams man mazu guļvietiņu,bet tas kā reiz palīdzēja iemigt,pamodos un ieraudzīju,ka kaķis līdzās guļ kā lāčāda vai guļ kā līķis,nobijos,ka esmu uzvēlusies virsū un tas beigts,bet nekā,iztraucēts neapmierināti ieņurdējās,nelaimīgs,ka iztraucēts,bet dzīvs,labi,ka ir rīts,vismaz neaizmigām pavisam,nemaz obligāti laimīgam nevajag būt,kluss priex arī ir vērtīgs,varbūt pat vēl vairāk..
|
10:57
"labrīt, putra, kur tu biji, vai pa nakti neizliji?"
|
11:28
galvā samixējas nsrd ar tiger lilliām, nevaru izslēgt, palīgā
|
11:29
kā lai sāk strādāt? kālai var?
|
11:31
vienbrīd saule viņas izgaismoja spilgti baltas, izskatījās, ka tās ir neapraxtītas papīrlapas virs daugavas vējā
|
11:32
sirds stājas bez apstājas (nemaz nav jauks rīts)
|
11:33
viss. jāsaņemas. pieturamies pie margām, un aiziet!
|
14:17
jāpamēģina šovakar iziet ārā paskriet pa rajonu, jo tā kā ilgi neemu braukusi ar velo, jūtos tizla tizlene
|
14:56
man piestāvētu būt zinātniecei un pētniecei
|
15:05
tikko atradu pagājušā gada kalendārā zīmīti "parole: putnupr1984", tikai vvz - kam
|
19:05
āboli apelsīni kefīrs gurķi tūliņ likšu mazgāties melno veļu pēc tam iziešu paskriet, attīrīšanās kūre - par baltu lapu būt
|
21:51
atkārtoju kaķim daudz x: "man nekad nav bijis savs kaķis, man nekad nav bijis savs kaķis." šis skatījās, skatījās un klausījās it kā saprotoši, un tad metās pie sausabrības trauka izrīties
|
21:55
nez, vai vispār kādreiz kāds sadzird, nu, tonjus un puxtus, nevis plaušu trokšņus
|
21:56
beigās es pati viskurlākā aklā vista
|
22:50
kad uznāk skumjas, tad viss, sevis žēlošanā krītu tik tālu, ka visus ir žēl, tos, kuri saslima vai nomira jaungada naktī, sunīti, kurš ir tik vecs, ka knapi vairs ko dzird, apelsīnus, kas sapuva neapēsti, kalendāru, kura lapiņu atkal ir jānoplēš, kaķīti, kas ir tik maziņš, bet kaķa mūžs ir īss, tos, kam skumjas balsis, iztēlojos, un teju vai raudu, cilvēkus pansionātā, kam egle aiz loga, bet labi, ka izrotāta, aj, to jau vakar teicu, žēl tos, kam iekaisušas acis, žēl tos, kas neraud, bet smejas, jo nevar vairs paraudāt, aj, stulbi, jāiziet laukā ar suni
|
23:35
un eglīte arī nabadzīte dreb, birdinādama uz grīdas skujas, laikam rīt jāatvadās
|
|
|