|
|
|
Decembris 1., 2006
01:03 - optimisms grauž ādu
1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris 1. decembris
|
01:26
visvairāk nogurstu no savām svārstībām, te prieks, te skumjas, kas tā par nespēju noturēt līdzsvaru, nē, vēl vairāk nogurstu no dusmām
|
01:30 - 2004. gada 1. dec. (heh, nothing changes on njuu jeers deeeej, vienīgi 2006. g. nav piparkūku)
22:16
viņš kā zīda lakats izslīd no rokām un nokrīt uz grīdas. par kājslauķi arī neder. jāgaida skursteņslauķi, lai var tvert pie pogas un vēlēties kaut ko labu. tāpat jau arī var. tikai bez zīmēm kaut kā. khe.
23:13
un vēl ir tā, ja ar kādu ilgi nerunā, tad nezin kā tā ņemt un sākt runāt, pat ja ļoti gribas. kaut kā neērti un neceļas roka. nē, pat ne tā, ka gribas. aj nu kas tas vispār - gribēt, vajcēt, bet kaut kā.. vispār jau tā mana iekšējā dzeloņcūka neko neļauj. tik baksta un dur un baksta un dur. ptu.
a tās lampiņas logos ir pa suomu modei, ja? sēžu un skatos pretējās mājas gaismās. savās ne. te tādu nav
it kā pāri ielai tur pie jums būtu citādāk
23:39
no piparkūkām iekaisušas aukslejas. re kā saldme ļaunu dara
23:41
ir jau grūti reizēm kāpt sev pāri kā sunim
|
01:31 - 2005. gads (heh, tā vairs nav taisnība, vairs neliekas)
katrs 1. datums ir kā jaunais gads. un katru gadu īpaši atzīmēju 1. decembri. cik nu atzīmēju, bet atceros, jo reiz 1. decembrī, kad rīts bija pieliets ar sauli un koku zari teju vai lūza dēļ sniega skavām, braucu uz skolu smirdīgajā dzeltenajā ikarusā. tā durvju vēršanas mehānisms bij salūzis līdz ar to durvis neaizveramas, taču es varonīgi stāvēju uz vidējā pakāpiena un, braucot cauri mežam, jutos laimīga. kopš tās dienas man allaž liekas, ka 1. decembris ir KAUT KAS LABS.
|
16:40 - ķi:>
tas būtu galīgi smieklīgi ja es būtu nabas lācis
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |