|
|
|
Novembris 20., 2006
03:14
Tiklīdz sajūtu,ka cilēks man saglaimojis tik,ka sāk iepatikties,laižos prom,jo bieži vien tie saldmēļi visiem to saka,mana pieredze,mana paranoja,un tie,kas tomēr saka no sirds,nekur nepazudīs.Ir jāuzmanās.Nevajag ļaut sabērt cukuru ausīs.Bet es ļauju.Dumji un skumji
|
09:26
Vāj,vāj,cik skaisti E.N. skan podā,un kaijas virs Gaiļezera met lokus,esmu galīgi neizgulējusies,es jēla gaļa,aiz krūšu kaula jau atkal klauvē,bet ir prieks,ka šorīt manā papīrpastkastē 3 sūtījumi,kas nav nedz rēķini,nedz reklāmas bukleti,vēstules,vēstules.. :)
|
12:47
acis aizķepušas, vai nu ar medu vai miegu, vai tas no iekšējā aukstuma, vai no augstuma, galva reibst un neasa redze, ar parasto zīmuli uzzīmēta acs zīlīte un putns, tas viss ir pa jokam, pa īstam sēžu un acī kaut kas ie/pakritis, nevaru padot roku, lai ceļas tak augšā..
|
15:31
gribētu drusku veselāku fantāziju, neuzlūkot visu ar naivumā iemērktām aizdomām, gribētu spēt noticēt cilvēkiem, redzēt viņus baltus, negribu tik slimīgi, negribu, ka izmisums tver manu roku, laikam jāiet uz baznīcu atūdeņoties, citādi esmu sastāvējies dīķis
|
19:15
vienīgais, kas trūkst - gandarījuma
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |